Ždanoka
Foto: Reuters/Scanpix/LETA

Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Tatjana Ždanoka (LKS) plāno Rīgas domē pieteikt gājienu un mītiņu 4.aprīlī, lai aicinātu Valsts prezidentu Raimondu Vējoni neizsludināt grozījumus likumā par pakāpenisku pāreju uz mācībām latviski vidusskolās.

Kā pastāstīja Ždanoka, gājiens plānots no Izglītības un zinātnes ministrijas līdz Rīgas pils laukumam, kur plānots rīkot mītiņu. Pagaidām provizoriski pasākumu plānots sākt ap plkst.17.

EP deputāte prognozēja, ka pasākuma dalībnieku skaits varētu būt vismaz 500 cilvēku. Pasākumā plānots aicināt Vējoni gan likumu grozījumus nodot otrreizējai caurlūkošanai parlamentā, gan vērsties Venēcijas komisijā jeb Eiropas Padomes konsultatīvajā ekspertu grupā konstitucionālajos jautājumos, lai saņemtu atzinumu par Saeimā pieņemtajām izmaiņām.

Kā ziņots, Saeima 22.martā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, kas paredz ar 2019./2020.mācību gadu mazākumtautību izglītības iestādēs sākt pakāpenisku pāreju uz izglītību latviešu valodā vidusskolu posmā.

Pirmsskolā, sākot no piecu gadu vecuma, 2018./2019.mācību gadā tiks sākta jauno izglītības vadlīniju ieviešana, kas paredz būtiski palielināt latviešu valodas lomu mācīšanās procesā, nodrošinot mazākumtautību bērnu sekmīgu integrāciju sākumskolā.

Pakāpenisku pāreju uz mācībām latviešu valodā plānots sākt 2019./2020.mācību gadā - tad ir paredzēts sākt pāreju no esošajiem pieciem mazākumtautību izglītības modeļiem uz jauniem trim mazākumtautību izglītības modeļiem pamatizglītībā. Šajā pašā gadā tiks sākta secīga pāreja uz jaunu bilingvālās izglītības modeli 7.-9.klasēs, paredzot, ka ne mazāk kā 80% no mācību satura tiek mācīti valsts valodā, ieskaitot svešvalodas. Tāpat 2019./2020.mācību gadā valsts pārbaudījumi 9.klasēm notiks tikai latviešu valodā.

No 2020./2021.mācību gada vispārējās izglītības iestādēs 10. un 11.klasē visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks pasniegti latviešu valodā, saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Gadu vēlāk - no 2021./2022. mācību gada visā vidusskolas posmā visi vispārizglītojošie priekšmeti tiks mācīti latviešu valodā, tāpat saglabājot mazākumtautību skolēniem iespēju dzimtajā valodā apgūt mazākumtautību valodu, literatūru un ar kultūru un vēsturi saistītus priekšmetus (moduļus).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!