Dezinformācijas apkarošanai plašsaziņas līdzekļos nepieciešami ilgtermiņa novērojumi, spriež Saeimas komisija  (28)

Komisija trešdien bija sanākusi uz sēdi, lai sāktu plašāku diskusiju saistībā ar dezinformāciju plašsaziņas līdzekļos, turklāt runātu par to ne tikai kontekstā ar viltus ziņām, kas ir viens no hibrīdkara elementiem.

Saeimas Analītiskais dienests veicis pētījumu un apkopojis aktuālo informāciju par Krievijas ietekmi Latvijas informācijas telpā. Dienests secinājis, ka, runājot par šo jautājumu, nepieciešams saprast, kā Latvijas iedzīvotāji uzticas plašsaziņas līdzekļiem, kādi izaicinājumi ir plašsaziņas līdzekļu lietotājiem un cik liela ir sabiedrības uzņēmība pret Krievijas informatīvo ietekmi.

Analītiķi secinājuši, ka uzņēmību ir grūti konstatēt, un nevar pateikt, ka noteiktas attieksmes, uzskati un vērtības mediju lietotājos iedibinās mērķtiecīgas stratēģiskās komunikācijas ietekmes dēļ. To ietekmē daudzi faktori, piemēram, gan sociālekonomiskā situācija valstī, gan vēsturiskais aspekts.

Problēmjautājums ir arī propagandas un deiznformācijas nošķiršana no leģitīmām vārda izpausmes brīvībām.

Dienests secinājis, ka kaimiņvalsts komunikācijas veidi kļūs aizvien rafinētāki un tiešu melu izplatīšana paliek aizvien mazāka. "Tas, ko paredz dažādas starptautiskās institūcijas, informatīvās plūsmas novērojami ilgtermiņā, konstatējot noteiktas epizodes un pārkāpumus, lai varētu veikt kādus ierobežojošus pasākumus," sēdē sacīja dienesta vadītāja.

Runājot par tiesiskiem risinājumiem, dienests konstatējis, ka ļoti liela loma ir piešķirama sabiedrības izglītošanai, mediju pratības veicināšanai, jo tieši mediju satura patērētāji ir tie, kas šo saturu izmanto. Tāpat jāņem vērā, ka pieaug interneta lietotāju skaits, samazinās drukātās preses lietotāju skaits, bet televīzijas patērētāju skaits palicis būtībā nemainīgs, un internets ir vide, kuru regulēt ar dažādiem pasākumiem, ir grūti. Ar to cīnās arī citas Eiropas valstis.

Dienesta vadītāja informēja, ka patlaban norit darbs pie Eiropas Padomes direktīvas izmaiņām, un arī Latvijai ir iespēja virzīt savus priekšlikumus un redzējumu, kā tai vajadzētu izskatīties. Par aizliegumiem runājot, viņa norādīja, ka ir definētas noteiktas satura kategorijas, kas aizliegtas, un ko ierobežot ir samērā viegli. Piemēram, aicinājumi uz karu, bērnu pornogrāfija. Savukārt viltus ziņām un dezinformācijai robežas ir izplūdušas, un ierobežojošos pasākumus ir grūti piemērot.

Iekšlietu ministrijas pārstāvis Vilnis Vītoliņš, runājot par tās kompetencē esošajiem jautājumiem, sacīja, ka informācijas izplatība skatāma vārda brīvības kontekstā, bet tā nav absolūta, to ierobežo, piemēram, valsts drošība, sabiedriskā kārtība un tikumība. Kā profilaktisku veidu dezinformācijas apkarošanai viņš minēja iespēju rakstīt vēstules informācijas izplatītājiem un uzturētajiem, brīdinot par līdzdalību noziegumā, ja saturs satur krimināli sodāmas darbības.

Starptautiskā dimensijā ES līmenī ir iespējams runāt arī ar ārvalstu provaideriem, taču praktiski sasniegt šīs personas nav tik viegli. Tomēr tas nenozīmē, ka tāpēc apkarošanu vajadzētu apturēt. Arī IeM ieskatā lielākais jautājums ir par "pelēko zonu", jo ir ļoti grūti atšķirt noziedzīgo elementu brīdī, kad elements neparādās ļoti tieši vai vispār nav definēts.

Patlaban Krimināllikumā ir definētas konkrētas darbības, savukārt pret tām, kuras nav definētas likumā, tiesībsargājošās iestādes vērsties nevar.

Tāpat jautājums esot par cenzūru – ja darbības nav definētas likumā kā noziedzīgas, tad tā vairāk atgādina cenzūru. IeM radies arī jautājums, kura būs tā institūcija, kas noteiks, ka šādu saturu nedrīkst izplatīt.

Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvis, savukārt, norādīja, ka situācija šobrīd ir diezgan tieša un nepārprotama – plašsaziņas līdzekļiem jādarbojas pēc vispārējās atļaujas noteikumiem un jāievēro normatīvas prasības par satura ierobežošanu. Galvenā problēma SM ieskatā ir tā, ka interneta vide nav izolēta no pārējās pasaules, un saturs, kas izplatīts Latvijā, radīts citās valstīs un citās platformās.

Viņa teiktajam piekrita arī Kultūras ministrijas pārstāvis, kas pārstāv Latviju ES saistībā ar audiovizuālajiem jautājumiem un strādā pie jau minētās direktīvas pārstrādāšanas. Viņš norādīja, ka runa ir par izcelsmes valsts principu. Pastāv jurisdikcijas problēma, ka Latvija nevar ietekmēt citās valstīs reģistrētos līdzekļus. Jaunajā direktīvas versijā gan esot iestrādāta mediju īpašumtiesību caurskatāmība, kas paredz norādīt mediju īpašniekus un patiesā labuma guvējus.

KM saskata iespēju likumā ietvert ideju, kas aizgūta no Lielbritānijas, ka ziņām un raidījumiem ir jābūt pasniegtiem ar pienācīgu precizitāti un neitralitāti.