Tā dēvētā Stambulas konvencija ir pārāk vājš instruments, lai panāktu to, ar ko tiek draudēts, piemēram, Latvijas kristīgo konfesiju vadītāju vēstulē, ka Latvijai tiktu uzspiests sociālā dzimuma ideoloģijā balstīts sabiedrības pārveidošanas projekts, kas būtu pretrunā Satversmei, otrdien Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" sacīja Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits.
Ja attiecīgi konvenciju interpretē, tas var palīdzēt šāda veida ideoloģiskām nostādnēm. Šāda veida ideoloģiskas nostādnes – par to ir jādiskutē sabiedrībā, un par to jāizšķir vairākumam, vai mēs gribam šādu dzīves stilu vai citādu. To nevar ieviest ar starptautiskām konvencijām, sacīja Levits.
"Diskusija ir, teiksim, pārspīlēta, jo tā nozīme nav tik liela ne vienā, ne otrā pusē," sacīja Levits. Taču jautājumi ir uzstādīti un ir nepieciešams tajos atrast kompromisu.
Viņš atzina, ka ir vērtību jautājumi, ko aktualizējusi konvencija, un par tiem var izteikties katrs, un nav speciālistu vērtību jautājumos. "Vairākums to var izlemt un var izteikties par tiem," sacīja Levits, piemēram, ir interpretējami jautājumi kā uzskati par ģimeni un laulību, ka tas ir labi, un katrs var par to iestāties. Savukārt Francija ir lēmusi, ka turpmāk tiks ierakstīti pasē vecāki kā "vecāks viens" un "vecāks divi".
Vaicāts, vai šiem jautājumiem ir saistība ar Stambulas konvenciju, viņš atbildēja, sakot, ka "tam varētu būt sakars ar Stambulas konvenciju, ja attiecīgi ekstrēmi interpretē konvenciju, un tur ir interpretējami jautājumi, kas ir normāli tiesībās, tad it kā varētu rast tādu argumentu".
"Ja man būtu jāatbild, tad es teiktu, ka tas tur nav rakstīts," sacīja Levits.
Viņš piebilda, ka "to tā var interpretēt", bet "tā ir mana interpretācija, un citi var interpretēt savādāk". Protams, ka Latvijā šādus jautājumus interpretē Satversmes tiesa, bet arī īpaša starptautiska komisija, sacīja jurists.
Viņš pauda uzskatu, ka "Stambulas konvencijas pretinieki cenšas preventīvi nodrošināt, lai šāda veida idejiskas nostādnes netiek veicinātas sabiedrībā. Tas ir preventīvs pasākums."
"Vai tas ir vajadzīgs vai nē, tas ir cits jautājums Bet tās ir bažas par to ir," sacīja Levits.
Viņš arī apliecināja, ka, viņaprāt, viens no vardarbības cēloņiem ir alkoholisms un ir jācīnās ar to.
"Es domāju, ka cīņa ar alkoholismu ir sociāls jautājums. Ja ģimenē vecāki ir "alkohola draugi", un tas tiek dots tālāk, skolās, tad tas ir sociāls jautājums, kas ir grūti risināms," sacīja jurists.
"To ir iespējams risināt, bet tam jāpievērš īpaša uzmanība. Bez šīs problēmas risināšanas diez vai ir iespējams nopietni samazināt vardarbības līmeni valstī," sacīja Levits.
Jau vēstīts, ka Labklājības ministrija (LM) sadarbībā ar citām ministrijām sagatavojusi likumprojektu, kas paredz, ka Latvija ratificē Stambulas konvenciju. Latvija konvenciju parakstīja 2016. gada 18. maijā.
LM uzsver, ka Stambulas konvencija aizstāv gan vīriešus, gan sievietes, gan bērnus. Konvencijas veidotāji īpaši uzsvēruši ne tikai vardarbību pret sievietēm, bet arī vardarbību ģimenē kopumā, jo konvencijas dalībvalstis atzīst, ka arī vīrieši un zēni nereti tiek pakļauti vardarbībai.
Konvencija nekādā veidā neietekmē viendzimuma laulību legalizēšanu, dzimuma maiņas regulējumu vai citu dzimumu jaunradīšanu. Konvencijas tvērums ir stingri ierobežots un skar tikai vardarbības novēršanas aspektus. Konvencijā noteiktās definīcijas nav piemērojamas citās dzīves jomās, norāda LM.
Savukārt jau 2016. gadā juridisko analīzi par Stambulas jeb vardarbības pret sievietēm novēršanas konvenciju veica advokātes Ingas Kačevskas birojs. Atzinuma noslēgumā kā autore bija norādīta juriste Baiba Rudevska.
Biroja veiktajā juridiskajā analīzē teikts, ka no juridiskā viedokļa nav atrodams neviens iemesls, kādēļ Latvijai būtu jāparaksta starptautisks līgums, kas neatbilst tās pamatlikumam – Satversmei.
Analīzē apgalvots, ka Stambulas konvencija "klaji ignorē" gan Satversmes 112. pantā, gan starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos garantētās vecāku tiesības bērnu izglītībā. Turklāt netiekot ņemta vērā arī vecāku reliģijas brīvība, kas ir nesaraujami saistīta ar tiesībām izglītot savus bērnus saskaņā ar savu reliģisko pārliecību un filozofiskajiem uzskatiem.
Tam gan savulaik iebilda bijusī Satversmes tiesas tiesnese un kādreizējā Rīgas Juridiskās augstskolas prorektore Kristīne Krūma, kura 2016. gadā pauda, ka saskata vairākas nepilnības TM pasūtītajā konvencijas analīzē.
"Vardarbība pret sievietēm diemžēl pastāv. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums – to ir atzinusi ne tikai EP, bet arī ANO, kas ir izstrādājusi konvenciju sieviešu tiesību aizsardzībai. Cilvēktiesību sistēmā ir vispārpieņemti, ka īpaša aizsardzība tiek nodrošināta neaizsargātākām cilvēku grupām, piemēram, bērni, invalīdi, sievietes, mazākumtautības," savulaik komentēja juriste.
Latvijas Ārlietu ministrija norādījusi, ka Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir atbildība nekavēt Stambulas konvencijas ratifikācijas procesu.
Janvārī Ministru kabineta komitejas sēdē bija iecerēts skatīt likumprojektu, ar kuru Latvija apstiprinātu Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvenciju, tomēr jautājuma izskatīšana jau atlikta.
Pagaidām aptaujāto politiķu paustais liecina, ka no valdošās koalīcijas frakcijām tikai "Vienotība" atbalsta Stambulas konvencijas ratifikāciju.
Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) žurnālistiem sacīja, ka vēl ir diezgan daudz jautājumu, kurus uzdevušas arī citas Eiropas Savienības (ES) valstis. Pagaidām, neatbildot uz šiem jautājumiem, lemt par likumprojekta tālāku virzību nevar, uzskata premjers.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
