Eksperti: Latvijas iedzīvotāji ir gatavi radikālākiem soļiem vides aizsardzībā  (4)

"Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā sasāpējusi tēma," skaidro Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers.

Savukārt tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova norāda, ka iesniegtās idejas manāmi atbalsta ES Sociālā pīlāra izvirzītos principus: vienādas iespējas un piekļuvi darba tirgum, taisnīgus darba nosacījumus un sociālo aizsardzību un iekļaušanu.

Viņasprāt, daudz ideju būtu vērts apspriest Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā, ļaujot dažādiem politiskajiem spēkiem nākt klajā ar savu redzējumu, kā panākt ES labklājību.

Rīcībpolitikas un pilsoniskās sabiedrības jautājumu konsultante Dace Akule esošajos ierosinājumos un balsojumos saredz tendenci: "Stabils atbalsts ir iekļaujošai izaugsmei un virzībai uz aprites ekonomiku, kas prasa daudz pārdomātāku un gudrāku resursu izmantošanu".

Viņa uzsver, ka ideju vidū ir gan atbalsts uzņēmējiem, kuri ražo pēc bezatkrituma ražošanas principiem, gan aicinājums ES vairāk ražošanā izmantot ilgtspējīgas izejvielas un, piemēram, izveidot sistēmu, kā izmantot, nevis pārtikas pārpalikumus izmest atkritumos.

Sociologs Jānis Daugavietis secina, ka skaidri iezīmējas Latvijas iedzīvotāju bažas par apkārtējās vides ekoloģisko situāciju un nākotnes izredzēm. Tas, viņaprāt, ir signāls, ka zināma sabiedrības daļa atbalsta ES iniciatīvas šajā jomā un ir gatava arī turpmākiem, varbūt arvien radikālākiem, soļiem vides aizsardzības politikā.

Viņš norāda, ka ierosinājumus snieguši ir cilvēki ar dažādām vērtībām un attieksmēm, tādēļ priekšlikumi ir pretrunīgi, brīžiem pat utopiski, un tomēr tā ir informācija, kas norāda uz to, kas iedzīvotājiem rūp un kas viņiem šobrīd šķiet pieņemams.

Kopumā iedzīvotāju prasības vides jomā ir ļoti atbilstīgas mūsdienu svarīgākajām problēmām, atzīst vides politikas eksperts Edmunds Cepurītis ("Progresīvie"). "Prasības pēc depozīta sistēmas, atkritumu samazināšana un citādas lauksaimniecības politikas parāda Eiropas Savienību kā sabiedroto zaļi domājošajiem – tiek sagaidīts, ka Eiropas saprātīgā politika ierādīs īsto ceļu pasīvajiem Latvijas politiķiem," norāda Cepurītis.

Klimata politikas ieteikumu zemo popularitāti viņš skaidro ar katastrofāli īstenoto zaļās enerģijas politiku Latvijā, kā arī mītu, ka klimata pārmaiņas Latvijā neradīs tik negatīvas sekas.

Savukārt mediju eksperte Rita Ruduša uzskata, ka apkopotais norāda uz relatīvi augstu iedzīvotāju izpratnes līmeni par kvalitatīvas informācijas pieejamības un mediju pratības līmeņa ietekmi uz sabiedrības noturību pret ārējiem un iekšējiem draudiem, kā arī par Latvijas demokrātijas briedumu.

Rezultāti parāda arī iedzīvotāju izpratni par sociālo tīklu atbildību par manipulatīvas vai nepatiesas informācijas izplatīšanu, norāda Ruduša.

Ar ekspertu komentāriem detalizētāk iespējams iepazīties #ManaEiropa mājaslapā.

Pēc 9. novembra sabiedrības apspriežu rezultāti, izteiktās atziņas un priekšlikumi kļūs par pamatu Latvijas nacionālajam ziņojumam, kas ES dalībvalstu un institūciju kopīgajā ziņojumā tiks iesniegts ES valstu un valdību vadītājiem, kā arī tas tiks apspriests Eiropas Padomes sanāksmē šogad decembrī.

Dialogs par Eiropas nākotni tiek īstenots pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona rosinātās iniciatīvas, lai izzinātu iedzīvotāju viedokļus par Eiropu. ES pilsoņus ir aicināti paust savu viedokli par to, kādas pārmaiņas vajadzīgas Eiropā, lai ES varētu palīdzēt piepildīt cilvēku cerības, lai tā nodarbotos ar lietām, kas cilvēkiem patiešām svarīgas, un piedāvātu labākus risinājumus, nekā spēj dot katra dalībvalsts atsevišķi.