Apzinātības treniņi ierēdniecības elitei – pašsaprotama un vajadzīga lieta, saka Rubenis  (312)

Jau vēstīts, ka par apzinātības treniņiem nepilnu miljonu eiro vērtajā piecus gadus ilgajā programmā "Augstākā līmeņa vadītāju attīstības programma" Valsts kanceleja slēdza līgumu vairāk nekā 6000 eiro vērtībā ar diviem uzņēmumiem SIA "Totari" jeb Izziņas, atjaunotnes un kultūras centrs "Miervidi", un SIA "Integrālās izglītības institūtu – I3". Kopumā šos kursus apmeklēja 39 ierēdņi.

SIA "Totari" programmu vadīja Sandis Kristars Dūšelis (Mg.psych.), Evija Apine (Mg.soc.d., supervizore), Indra Majore-Dūšele (Mg.psych., Mg.sc.sal.). Programmā bija astoņas nodarbības, katra ilga divas stundas. Kopā tās bija 16 akadēmiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit. SIA "Integrālās izglītības institūts - I3" programmu vadīja dr. Juris Rubenis, kontemplācijas/meditācijas skolotājs, Integrālās izglītības institūta programmas direktors. Programmu veidoja 10 nodarbības, katra ilga četras stundas ar starpbrīdi, kopā tās bija 40 astronomiskās stundas. Detalizēta mācību programma pieejama šeit.

Vaicāts par to, kā vērtē ažiotāžu, kas šobrīd virmo ap viņa vadīto lekciju kursu augstākā līmeņa vadītājiem, Rubenis portālam "Delfi" pauž viedokli, ka, viņaprāt, pretrunīgas diskusijas rada visi jautājumi, kur ir runa par ieguldījumiem Latvijas ierēdņu izglītošanā un izaugsmē.

"Te vienmēr sastopamies ar diametrāli pretējiem viedokļiem. Vēlos pievērst uzmanību paradoksam, ka nereti cilvēki mēdz sūdzēties par valsts pārvaldes neefektivitāti, bet vienlaikus iebilst pret šīs jomas efektivizēšanu," atzīmē Rubenis.

Viņš norāda, ka lielākajā daļā MBA programmu, kas tiek mācītas Eiropā, kā konstanta daļa ir "mindfulness" jeb apzinātības apgūšana. Tā, kā saprotams, netiek mācīta kādu nesaprotamu motīvu dēļ, bet gan pamatojoties uz pētījumiem, ka apzinātība ir viens no būtiskiem instrumentiem, iemaņām, kas palīdz vadītājam saglabāt līdzsvaru un neizdegt ļoti augstas spriedzes apstākļos mūsdienu pasaulē.

Rubenis akcentē, ka nav runa tikai par valsts iestāžu vadītājiem, bet neskaitāmiem vadītājiem, kas jau daudzu gadu garumā intensīvi apgūst apzinātību un norāda, ka šāda veida diskusija – par apzinātības iemaņu nepieciešamību, būtu grūti saptrotama Vācijā, Dānijā, Zviedrijā, kur apzinātības mācīšana vadītājiem šķiet absolūti pašsaprotama un nepieciešama lieta.

"Domāju, ka pēc dažiem gadiem mēs brīnīsimies par to, cik karsti tika diskutēts par šādu absolūti pašsaprotamu tēmu," saka Rubenis.

Rubenis portālam "Delfi" atklāj, ka septembrī "Integrālās izglītības institūts – I3" saņēmis rakstisku piedāvājumu no Valsts kancelejas pārstāves Līvas Liepiņas ar aicinājumu piedalīties cenu aptaujā par apzinātības treņu kursa piedāvājumu valsts pārvaldes darbiniekiem. Viņš piebilst, ka šāda vēstule, kā viņš sapratis, tikusi izsūtīta vairākām institūcijām, kas Latvijā māca apzinātību. Rubeņa pārstāvētais institūts pieteikumu aizpildījis un nosūtījis atpakaļ Valsts kancelejai.

Lai gan institūta rudens programma jau bijusi sastādīta, tomēr nolemts atsaukties Valsts kancelejas uzaicinājumam, jo apzinātības mācīšana "ir viena no institūta lielajām tēmām, un mēs saredzam arī šādu iemaņu milzīgo nozīmi katra vadītāja dzīvē", saka Rubenis.

Valsts kancelejā šādu treniņu nepieciešamību portālam "Delfi" atkārtoti pamato ar pasaulē īstenotu praksi, kā arī augstās spriedzes apstākļiem un izdegšanu, ko piedzīvo augsta līmeņa vadītāji.

"Vadītājs, kurš ir apguvis apzinātības pamatprincipus, būs motivēts ieviest darbinieku attīstības un veselības veicināšanas programmas arī tālāk iestāžu līmenī un sekmēs kultūras maiņu iestāžu līmenī, tādējādi lielākie ieguvēji būs valsts pārvaldes iestāžu pakalpojuma saņēmēji.

Apzinātības prakse šobrīd pasaulē ir plaši pētīta metode ar pierādītu efektivitāti, paaugstinot darbinieku iesaistīšanos un produktivitāti," atkārtoti atzīmē Valsts kancelejā.

Valsts kancelejā portālam "Delfi" norāda, ka apzinātības treniņu mērķis augstākā līmeņa vadītājiem bija sniegt iespēju apgūt apzinātības prakses pamatprincipus, lai sekmētu ilgtspējīgas līderības attīstību.

Valsts kancelejā atkārtoti norāda, ka apzinātības treniņi palīdz vairot darbinieku produktivitāti, radošumu, spēju tikt galā ar pārslodzi, uzlabo vadības prasmes, mazina izdegšanas sindromu. Šādu aktivitāšu īstenošana ir svarīga, ņemot vērā to, ka valsts pārvaldes izaugsme nav iedomājama bez ieguldījumiem cilvēkresursos.

"Lai Latvijas valsts pārvalde būtu pievilcīgs darba devējs un spētu uzrunāt strādāt tajā profesionāļus, šādi izdevumi, kas saistīti ar ieguldījumiem stratēģiskā cilvēkresursu attīstībā būtu nepieciešami vēl plašākā mērā. Programma pašlaik tiek finansēta no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem kā pilotprojekts. Līdzīgas programmas tiek īstenotas arī pie mūsu kaimiņiem Igaunijā," portālam "Delfi" norāda Valsts kancelejā.

Pēc Valsts kancelejas sniegtās informācijas, kursus apmeklējuši Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Dace Pelēkā, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Vivita Vīksna, Valsts vides dienesta vadītāja Inga Koļegova, Datu valsts inspekcijas direktore Daiga Avdejanova, Patentu valdes pārstāve Ieva Ābelīte, Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāve Aiga Balode, Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, Maksātnespējas administrācijas (tagad – Maksātnespējas kontroles dienests) vadītāja vietniece Baiba Banga, Valsts tehniskās uzraudzības aģentūras direktors Armands Binovskis, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Sandis Cakuls un valsts sekretāra vietnieces Alda Ozola un Elita Turka, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, kā arī Būvniecības valsts kontroles biroja direktora vietnieks Māris Demme.

Tāpat kursus apmeklējuši Veselības inspekcijas vadītāja Indra Dreika, Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas vadītājs Andris Dunskis, Valsts policijas pārstāve Renāte Fila-Roķe, Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektora vietniece Gunta Gabrāne, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas vadītājs Jurs Gaiķis, Valsts kancelejas direktora vietnieces Inese Gailīte un Baiba Medvecka, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktors Egils Harasimjuks, Zāļu valsts aģentūras direktors Svens Henkuzens, kā arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Ārējās tirdzniecības veicināšanas departamenta direktore Aija Jaunzeme.

Kursus apmeklējuši arī Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktore Ilona Jurševska, Valsts meža dienesta ģenerāldirektors Andris Krēsliņš, Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietniece Pārsla Rigonda Krieviņa, Lauku atbalsta dienesta direktora vietnieks Ģirts Krūmiņš, Valsts valodas centra direktora vietniece Ieva Lībķena, Vides pārraudzības valsts biroja direktors Arnolds Lukšēvics, Valsts kases pārvaldnieka vietniece Gunta Medne, Kultūras informācijas sistēmu centra direktora vietniece Sandra Ozoliņa, Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere, Sociālās integrācijas valsts aģentūras direktora vietniece Vivita Pūliņa, Valsts reģionālās attīstības aģentūras direktora vietnieks Mārtiņš Rinčs, Latvijas Nacionālā arhīva direktora vietniece Ingūna Slaidiņa, kā arī Centrālās finanšu un līgumu aģentūras direktora vietniece Gundega Šulca.

Valsts kancelejā uzsver, ka pēc kursu pabeigšanas tika ievāktas atsauksmes un novērtējums. "Kurss ir saņēmis augstu dalībnieku novērtējumu un tā nozīmības apliecinājumu," atzīmē Valsts kancelejā.

Tieši attiecībā uz apzinātības treniņiem, ko pasniegtu Rubenis vai citi speciālisti, 2019. gadā un turpmākajos Valsts kancelejai konkrētu plānu nav. "Šīs konkrētās mācības ir noslēgtas un tiks izvērtēts, vai tās tiks turpinātas," norāda Valsts kancelejā.

Valsts kancelejā arī norāda, ka līdz 2022. gadam augstākā līmeņa vadītāju apmācības programmā paredzēts turpināt jau iesāktās darbības, piemēram, moduļu mācības, piedāvājot apgūt noteiktus moduļus: Finanses un valsts pārvalde, Tiesiskums un valsts pārvalde, IKT un valsts pārvalde, Komunikācija un valsts pārvalde, Stratēģiskā personāla plānošana, Efektīva vadītāja ABC, Nākotnes vadītāja izaicinājumi, un vadības kompetenču novērtējumu.

Tāpat katru gadu tiek īstenotas gada tēmas aktivitātes dažādos formātos, piemēram, tematiskās lekcijas, pieredzes apmaiņas pasākumi utt. Šogad gada tēma ir "Inovācija un eksperimentēšana", bet katru nākamo gadu priekšplānā tiks izvirzītas citas nozīmīgas tēmas.

ASV Hārvarda Universitātes maģistra grāda sabiedrības vadībā ar specializāciju līderībā ieguvējs, kurš arī pats gan rīkojis, gan kā treneris un konsultants vadījis šāda veida kursus vadītājiem un arī ierēdņiem, Daniels Pavļuts ("Attīstībai"/"Par!") portālam "Delfi" Valsts kancelejas rīcību, rīkojot apzinātības treniņus augstākā līmeņa vadītājiem valsts pārvaldē slavē un pauž prieku par to.

Viņš gan atzīst, ka ir "dziļi vīlies par visu šo ņemšanos", kas saistīta ar Rubeņa vadītajiem kursiem. Pavļuts atzīmē, ka dziļi ciena Rubeni un paļaujas, ka Rubenim ir ko pateikt tādu, kas palīdz pilnveidoties cilvēciski un arī profesionāli. Līdz ar to Pavļuts nesaskata problēmu tajā, ka šādi treniņi tek rīkoti un ka ierēdņi tos apmeklē, jo viņš neredz arī iemeslus, kāpēc valstij nebūtu jāmaksā par pašu svarīgāko un atbildīgāko darbinieku profesionālo un cilvēcisko attīstību, kā to dara visi darba devēji.

Pavļuts pauž, ka vadītājiem, un visi kaut kādā mērā ir savā dzīvē vadītāji, ir savi specifiski uzdevumi un grūtības. Vadītājs ir spiests kā cilvēks būt vairāk nobriedis, "ņemt uz sevi emocijas, turēt sitienu", pieņemt lēmumus reizēm ļoti sarežģītos apstākļos. Līdz ar to vadītājiem ir nepieciešami personiskās attīstības treniņi un līdzsvara treniņi – tas tiekot uzsvērts līderības kursos visā pasaulē. Vadītāju psihopātu laiks ir beidzies un visā pasaulē ir vajadzīgi vadītāji, kas ir empātiski, kas tiek galā ar sevi, nevis bez ierunām pakļauj sev darbiniekus, rezumē Pavļuts.

Turklāt, zinot, cik šāda veida treniņi augsta līmeņa vadītājiem, ko vada augsta līmeņa profesionāļi, izmaksā pasaulē, tā cena, par kādu tos rīkojusi Valsts kanceleja, esot zem tirgus cenas.

Kā liecina "Integrālās izglītības institūta – I3" mājas lapā pieejamā informācija, piemēram, maksa par Rubeņa un Ulda Pīlēna piedāvātā vadītājiem domātā semināra "Ievads U teorijā. Kā sevī nonākt tur, kur es vēl neesmu bijis?" divu dienu kursu vienam cilvēkam ir 726 eiro, maksa par vienu Pīlēna vadītu semināru, kas paredzēts vadītājiem, kā arī maksa par vienu Rubeņa vadītu semināru "Ko nozīmē vispusīga cilvēka izaugsme" ir 363 eiro.

Savukārt centra "Miervidi" mājas lapā pieejamā informācija liecina, ka, piemēram, maksa par apzinātības prakses pamatkursu, ko tiek piedāvāts apgūt vai nu dienas grupās – astoņas dienas, vai astoņus vakarus, dienas grupai ir 237 eiro, bet vakara grupai – 249 eiro. Centrs "Miervidi" piedāvā kursu apgūt arī tālmācībā.

Pavļuts piebilst, ka nevienu lielu un sarežģītu problēmu nevar atrisināt, apmeklējot vienus kursus, tāpat kā aizejot uz jauno vecāku mācībām nav garantijas, ka tu izaudzināsi veiksmīgu bērnu, tomēr tas rada iespēju aizdomāties par būtiskiem jautājumiem. Turklāt tas var radīt pietiekami nopietnas sekas, ja, piemēram, valstij nozīmīgā postenī esošs vadītājs nespēj tikt galā pats ar sevi – piemēram, tad valsts netiek galā ar reformām, sarežģītiem.

Viņa skatījumā, jebkuras nozares, jebkuras jomas mācības ir vajadzīgas – nav noteikti jāiet pie Rubeņa, var doties arī pie cita kvalificēta un kompetenta vadītāja. Turklāt Valsts kanceleja pirms kursu rīkošanas noteikti ir veikusi pietiekami nopietnu vadītāju vajadzību izpēti un analīzi.

Psihoterapeits supervizors Ansis Jurģis Stabiņģis, kuru laikraksts "Latvijas Avīze" raksturojis kā autoritāti Latvijas psihologu vidū apzinātības prakses jomā, 3. janvārī laikrakstam skaidrojis, ka šī prakse jau gadu tūkstošiem ir zināma un lietota Austrumu garīgajās tradīcijās – budismā, daoismā, cigunā. Tā ir universāla psiholoģiska metode un nav saistīta ne ar vienu konkrētu reliģiju vai filozofiju. Apzinātību attīstīt palīdz apzinātības prakse. Vispieejamākā formā tā ir meditācija – darbs ar savu prātu, savu uzmanību, uztveri.

Pēc viņa sacītā laikrakstam, apzinātības prasmes ir svarīgas visiem cilvēkiem, taču tās jo īpaši būtiskas ir tiem, kuru darbības ietekmē citus cilvēkus, proti, valsts (pārvaldes) vadītāju apzinātība ir svarīga visas valsts pilsoņu dēļ. "Nekas nevar būt nevēlamāks kā nejūtīgs, neapzināts cilvēks, kuram ir vara. Apzinātības prakse ļauj cilvēkiem labāk iepazīt sevi, caur sevi arī citus cilvēkus. Vadītāju gadījumā tas nozīmē pazīt sevi, zināt savu motivāciju, savas bailes, savas spējas un ierobežojumus. Zinot sevi, var labāk zināt arī savus padotos," laikrakstam atzinis Stabiņģis.