Pērnā gada izskaņā Latvijas Nacionālā arhīva mājas lapā tika publicēti un sabiedrības apskatei atvērti tā dēvētie čekas maisi jeb LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) dokumenti. Portāls "Delfi" sadarbībā ar žurnālistu Māri Zanderu turpina interviju ciklu "Maisi vaļā" ar pētniekiem par un ap maisos atrodamo.
Viena no šausmīgākajām totalitāras valsts metodēm, vēršoties pret tai nevēlamiem cilvēkiem, bija cilvēka pasludināšana par "psihu". Vēstures zinātņu doktors Uldis Krēsliņš pētījis gan psihiatrijas lomu PSRS represīvajā sistēmā, gan "čekas" attiecības ar Latvijas Universitāti un komjaunatni*.
Mēs varētu kā pirmo tēmu starp jūsu padziļināti pētītajām izvēlēties VDK un psihiatrijas attiecības PSRS. Tā ir, man subjektīvi vērtējot, ārkārtīgi smaga, un te, šķiet, vispirms jāpaskaidro, par ko ir runa, jo jaunākām paaudzēm tā var būt sveša. Savulaik interesējoties par cilvēktiesību un t.s. neformāļu kustībām PSRS, uzdūros tam, ka vara dažkārt vērsās pret šiem cilvēkiem, nosūtot viņus uz piespiedu psihiatrisko ārstēšanu. Ar – es vienkāršoju, protams – tēzi, ka pret padomju varu pretenzijas var būt tikai cilvēkam ar psihes problēmām. Kā šī prakse izpaudās Latvijā? Kaut cik publiskajā telpā ir zināms tikai Ģederta Melngaiļa gadījums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
