Pēc tā dēvēto čekas maisu – bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (VDK) aģentūras kartotēkas publicēšanas Latvijas Nacionālā arhīva (LNA) mājas lapā internetā, tika plānots, ka jau šā gada janvārī vietnē "kgb.arhivi.lv" tiks publicētas arī tiesu skatītajās lietās par sadarbības fakta konstatēšanu ar VDK pieņemto spriedumu rezolutīvās daļas. Tomēr līdz trešdienai, 13. martam, šāda informācija vietnē vēl nav publicēta.
LNA direktore Māra Sprūdža portālam "Delfi" atzina, ka šī informācija vēl nav publiskota, jo "nevienas institūcijas rīcībā nebija pilns saraksts par to, cik šādas lietas ir bijušas un kur izskatītas".
Sprūdža norādīja, ka nav ticis saņemts arī pilns komplekts no tiesām iesūtīto lēmumu kopiju – salīdzinot ar Satversmes aizsardzības biroja (SAB) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra (TSDC) doto sarakstu, Ģenerālprokuratūras doto sarakstu, kā arī reorganizētās Reabilitācijas un specdienestu lietu prokuratūras, kas darbojās līdz 2011. gada 1. janvārim, fondā esošajām lietām.
Šobrīd LNA izveidojis savu sarakstu, apvienojot informāciju no visiem iepriekšminētajiem avotiem. Lai nolēmumu rezolutīvās daļas varētu publiskot, vēl trūkst trīs spriedumu. Tie pieprasīti atbildīgajām institūcijām, sacīja Sprūdža.
Sprūdža papildināja, ka tiesu pieņemto spriedumu rezolutīvās daļas LNA plāno publicēt tuvāko divu nedēļu laikā.
Likums "Par bijušās VDK dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" Latvijas tiesām bija uzlicis par pienākumu līdz 2018. gada 31. decembrim nosūtīt LNA pievienošanai tajā esošajiem dokumentiem lietās, kuru nodošanai pastāvīgā valsts glabāšanā LNA noteiktais termiņš iestājas pēc 2018. gada 31. decembra, taisīto spēkā stājušos spriedumu norakstus vai apliecinātas kopijas par sadarbības fakta konstatēšanu.
Sprūdža paskaidroja, ka tiesas arhīvam iesūtīja ieskenētas to rīcībā esošo tiesas spriedumu kopijas, taču vienota saraksta, lai varētu iegūt pilnīgu pārliecību par to, ka tiešām visi spriedumi ir saņemti, nebija. LNA papildus lūdza informāciju gan TDSC, gan prokuratūrai, gan izskatīja arhīvā esošās lietas. Tas aizņēma laiku. Veicot salīdzinošo pārbaudi, LNA konstatēja, ka atsevišķu spriedumu trūkst.
Saskaņā ar LPSR VDK zinātniskās izpētes komisijas eksperta un Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģijas priekšsēdētāja Jura Stukāna veikto tiesu nolēmumu analīzi lietās par sadarbības ar Latvijas PSR VDK fakta konstatēšanu, kopš likuma par VDK dokumentiem spēkā stāšanās dienas 1994. gada 3. jūnijā līdz 2015. gada 19. decembrim pirmās instances tiesas Latvijā ir izskatījušas 298 lietas. 2014. un 2015. gadā Latvijas tiesās pirmajā instancē nebija izskatīta neviena šāda lieta.
Gandrīz visos pārbaudes lietas izskatīšanas gadījumos tiesas, veicot prokurora un pārbaudāmās personas iesniegto pierādījumu pārbaudi un novērtēšanu, konstatēja faktu, ka pārbaudāmā persona nav apzināti slepeni sadarbojusies ar VDK. Tikai dažos gadījumos – no 2007. līdz 2013. gadam bijis viens gadījums 2007. gadā un viens gadījums 2010. gadā, tiesa ir konstatējusi sadarbības ar LPSR VDK faktu, izpētījis Stukāns.
Jāpiebilst, ka tiesās izskatītās lietas ir tikai viens no aspektiem jautājumā par personas iespējamo sadarbību ar VDK, jo gadījumos, kad persona sadarbošanos ar "čeku" atzina, prokurors lietu izbeidza ar attiecīgu lēmumu un jautājums tiesas redzes lokā nemaz nenonāca.
Kā "Delfi" un žurnālista Māra Zandera rakstu un interviju ciklā "Maisi vaļā" marta sākumā atzina pētniece, juridisko zinātņu doktore Kristīne Jarinovska, Latvijas Valsts arhīvā prokuratūra 2010. gadā nodeva sadarbības fakta ar VDK lietas, kuras ir veidojusi prokuratūra, kas aptver pietiekami lielu laika periodu – 372 lietas.
Šis fonds, kas ir pieejams arhīvā, ir īpašs ar to, ka tas dod iespēju ieskatīties, kas ir tie iemesli, kāpēc sadarbības ar VDK faktu lietas ir skatītas tieši šādi, kāpēc ir tieši šāds iznākums, kāpēc sabiedrībā, iespējams, ir radies iespaids, ka alfabētiskās un statistiskās kartītes un pat ieraksts VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnālā faktiski neko daudz nenozīmē, un kāpēc faktiski neko nevar pierādīt.
Pilnu Māra Zandera interviju ar Kristīni Jarinovsku iespējams izlasīt un noskatīties šeit.
Savukārt Stukāns intervijā Latvijas Radio raidījumam "Krustpunktā" iepriekš atzinis, ka šobrīd tiesā no lietu izskatīšanas par sadarbības faktu ar kādreizējo VDK nekādas jēgas vairs nav. Spriedums bijis nepieciešams laikā, kad bija ierobežojumi kļūt par Saeimas deputātu, tāpēc vairāki deputāta amata kandidāti šo procesu izgāja, lai noņemtu ierobežojumu.
Pašlaik vienīgais ierobežojums, kas ir palicis attiecībā uz cilvēkiem, kuri sadarbojušies ar VDK, ir Latvijas pilsonības iegūšana. Stukāns gan intervijā minēja tikai vienu gadījumu, kad pretendente nesaņēma pilsonību tieši sadarbības dēļ ar VDK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
