Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) 30. kongresā vietvaras vienojušās lūgt valdībai, lai tā uzdod Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pārstrādāt un papildināt piedāvājumu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai, informēja LPS.
Kopumā kongresā piektdien tika apstiprinātas piecas rezolūcijas. Dokumenti ir par pašvaldību finanšu stabilitāti, par reģionālo attīstību kā Nacionālā attīstības plāna 2027 (NAP2027) mērķi, par administratīvi teritoriālo reformu, kā arī par izglītības jomu un par iespēju rīkoties iedzīvotāju labā.
Rezolūcijā par administratīvi teritoriālo reformu LPS norāda, ka Eiropas Padome pozitīvi vērtē vietējās un reģionālās demokrātijas situāciju Latvijā un vairākās jomās Latvijas pašvaldību iekārta un prakse tiekot piedāvāta kā paraugs citām valstīm.
LPS ieskatā ir nepieciešams saglabāt un attīstīt līdz šim sasniegto funkciju, administratīvajā, finanšu un īpašuma decentralizēšanā, kā arī nepieciešams saglabāt arī Eiropā attīstītāko valsts un pašvaldību sarunu sistēmu.
"Labas pārvaldības pamatā ir iedzīvotāju uzticība, kas balstās uz atklātību un iesaistīšanos, bet laba pašvaldība iespējama tikai vairojot piederības sajūtu savai teritorijai," norāda savienība.
Tā rezultātā LPS kongress piektdien vienojās aicināt Ministru kabinetam uzdot VARAM pārstrādāt un papildināt piedāvājumu Administratīvi teritoriālās reformas turpināšanai, lai nodrošinātu reformas saistību ar NAP2027 un ar valsts reģionālās politikas vadlīnijām.
Tāpat, LPS ieskatā, VARAM piedāvājums būtu jāpapildina, lai nodrošinātu reālu mehānismu reģionālās attīstības vecināšanai un nevienlīdzības mazināšanai, kā arī nodrošinātu reformas saistību ar citām veicamajām reformām, tai skaitā nodokļu, veselības, izglītības, sociālās aprūpes un deinstitucionalizācijas reformām.
Tāpat LPS grib, lai ministrija savu reformas piedāvājumu pārstrādā tā, ka tiek nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kuriem attālinās pakalpojumu sniegšanas vietas, tai skaitā paredzot nepieciešamo finansējumu vietējo ceļu infrastruktūrai un sabiedriskā transporta dotācijām, kā arī lai tiktu nodrošinātas vēl vairākas prasības.
Savukārt rezolūcijā "Par reģionālo attīstību kā NAP2027 mērķi" LPS norāda, ka NAP projekta izstrādes gaitā reģionu attīstības līdzsvarošana vairs neesot paredzēta kā viens no mērķiem.
"Ne NAP 2014.-2020. gadam, ne NAP2027 projekts nepilda Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam ietverto telpiskās perspektīvas uzdevumu, tai skaitā netiek izmantotas iespējas piesaistīt ES Lauku attīstības fonda līdzekļus infrastruktūras attīstībai laukos un mazpilsētās," pauž LPS, norādot, ka līdz šim attīstības plānos ekonomikas veicināšana un mērķis pelnīt nav bijusi reāla prioritāte.
Līdz ar to LPS piedāvā Ministru kabinetam un Saeimai nodrošināt, ka starp trīs NAP2027 pamatmērķiem tiek iekļauta reģionālā attīstība un, ka starp darbības virzieniem iekļauj pilsētu programmu un lauku infrastruktūras attīstības programmu.
Tāpat LPS piedāvā, ka, ja pēc konsultācijām ar pašvaldībām un iedzīvotājiem tiks turpināta Administratīvi teritoriālā reforma, tad attīstības plānā paredzēt atbalstu uzņēmējdarbības dažādošanai un produktivitātes veicināšanai katrā pašvaldībā, kā arī paredzēt kompensācijas pasākumus pakalpojumu pieejamībai un nomales efekta mazināšanai.
Jau ziņots, ka Rīgā šodien notika 30. Latvijas Pašvaldību savienības kongress.