Rīgā lems par valstu tālāko rīcību pēc EPPA lēmuma atjaunot Krievijas balsstiesības  (21)

Kā norādīja EPPA Latvijas delegācijas vadītāja, parlamentāriete Inese Lībiņa-Egnere (JV), Krievijas balsstiesību atjaunošana EPPA ir mazinājusi uzticēšanos Eiropas Padomei (EP) un citiem starptautiskiem instrumentiem.

"Mēs esam pulcējuši to valstu parlamentāriešus, kuras iebilst pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, lai vēl pirms nākamās Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas sanāksmes vienotos par vienotu pozīciju un turpmākajiem soļiem," skaidroja Lībiņa-Egnere.

Plānots, ka uz sanāksmi pulcēsies pārstāvji no Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Ukrainas, Polijas, Lielbritānijas, Zviedrijas un Dānijas parlamenta.

Balsstiesības Krievijas delegācijai savulaik tika apturētas, reaģējot uz Krievijas nelikumīgi īstenoto Krimas aneksiju un nelikumīgo kara darbību Austrumukrainā 2014. gadā.

Reaģējot uz balsstiesību atjaunošanu, Saeima 8. jūlijā atbalstīja lēmuma projektu "Par Latvijas turpmāko rīcību Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā". Tas uzdod Saeimas delegācijai EPPA uzsākt konsultācijas ar to valstu parlamentārajām delegācijām un to locekļiem, kas balsojuši pret Krievijas balsstiesību atjaunošanu, lai līdz 2019. gada ceturtās sesijas sākumam vienotos par kopēju pozīciju un lemtu par turpmāko rīcību EPPA.

EPPA ir EP statūtorganizācija, kuras uzmanības lokā ir cilvēktiesību, daudzviedokļu demokrātijas un tiesiskas valsts aizstāvēšana, Eiropas kultūras identitātes un daudzveidības izpratnes un attīstības veicināšana un aktuālu Eiropas sabiedrības jautājumu risināšana, kā arī demokrātiskās stabilitātes stiprināšana Eiropā, atbalstot politiskās, likumdošanas un konstitucionālās reformas.

Ziņots, ka EPPA 26. jūnijā apstiprināja Krievijas delegācijas pilnvaras.