Solidarizējoties ar Ukrainu, Latvija kā vienīgā no dalībvalstīm boikotē EPPA plenārsēdes  (61)

Otrdien Strasbūrā EPPA delegāciju vadītāji no piecām valstīm – Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Ukrainas un Gruzijas – parakstīja kopīgu paziņojumu, kurā valstu pārstāvji vērš uzmanību uz iedragātajām Eiropas Padomes vērtībām, EPPA dalībvalstu vairākumam izliekoties neredzam nepārtrauktos cilvēktiesību pārkāpumus, teritoriju okupācijas, Krievijas karadarbību pret tās kaimiņiem, kā arī neskaitāmos citus pārkāpumus, kurus Krievija turpina īstenot arī pēc tās balsstiesību atjaunošanas EPPA.

Paziņojumā uzsvērts, ka to parakstījušās valstis boikotēs organizācijas 70. gadadienai veltītos svinīgos pasākumus, protestējot pret Krievijas Federācijas necienīgajām prasībām un finansiālo sabotāžu, kas Eiropas Padomei licis atteikties no savām vērtībām. Paziņojumu no Latvijas puses parakstīja Latvijas delegācijas EPPA vadītāja Inese Lībiņa-Egnere (JV).

Papildus tam Latvijas delegācija, kā vienīgā no dalībvalstīm solidarizējoties ar Ukrainu un atsaucoties uz Ukrainas delegācijas lūgumu, nepiedalīsies šīs sesijas plenārsēdēs, taču turpinās aktīvu darbu Eiropas Padomes politiskajās grupās un komitejās.

"Baltija+ grupa" nodibināta ar mērķi, lai atgādinātu EPPA un tās locekļiem par organizācijas pamatprincipiem, aizstāvētu Krievijas īstenotās Krimas aneksijas neatzīšanas politiku, kā arī regulāri nosodītu Krievijas militāro okupāciju Austrumukrainā, daļā Gruzijas un Moldovas, informē Latvijas delegācija EPPA. Nākamā "Baltija+ grupa" sanāksme notiks Ukrainas galvaspilsētā Kijevā novembra vidū.

EPPA kārtējā sesija norisināsies līdz 4. oktobrim Strasbūrā, un tajā līdz ar delegācijas vadītāju Lībiņu-Egneri (JV) piedalās arī vadītājas vietnieks Artuss Kaimiņš (KPV LV), kā arī deputāti Boriss Cilevičs (S), Marija Golubeva (AP), Linda Ozola (JKP) un Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

EPPA ir Eiropas Padomes statūtorganizācija, kuras uzmanības lokā ir cilvēktiesību, daudzviedokļu demokrātijas un tiesiskas valsts aizstāvēšana, Eiropas kultūras identitātes un daudzveidības izpratnes un attīstības veicināšana un aktuālu Eiropas sabiedrības jautājumu risināšana, kā arī demokrātiskās stabilitātes stiprināšana Eiropā, atbalstot politiskās, likumdošanas un konstitucionālās reformas.