Eiropas pašvaldību kongresa pārstāvji vērtēs demokrātijas principu ievērošanu novadu reformā  (6)

Otrdien, 29. Oktobrī, EP Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa 37. plenārsesijā Strasbūrā notika Monitoringa komitejas sēde, kurā LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, pamatojoties uz LPS Domes lēmumu, Monitoringa komitejas locekļus informēja par situāciju Latvijā saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu (ATR) un hartas pārkāpumiem.

Monitoringa komitejas priekšsēdētājs Lēnderts Ferbēks informēja, ka, tā kā kongresa uzraudzības ziņojums par situāciju ar vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā 2018. gada martā bija pozitīvs, tad nolemts uz šībrīža situāciju reaģēt nekavējoties. Kongress sūtīs vēstuli vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par vēstulē minētajām bažām. Nolemts arī rīkot kongresa delegācijas vizīti Latvijā faktu noskaidrošanai jau decembra sākumā.

"Eiropas vietējo pašvaldību harta, ko ir ratificējusi arī Latvija, nosaka, ka jāievēro vietējo kopienu, proti, sabiedrības, tiesības lemt arī pašiem par savas teritorijas robežām. Demokrātiskā valstī nevar būt diskusijas, vai iedzīvotājiem ir vai nav tiesības izteikt viedokli. Iedzīvotājiem novados un valstī kopumā ir tiesības lemt, izteikt viedokli, un šis viedoklis ir jāņem vērā. Harta arī runā par iedzīvotāju interešu nodrošināšanu, taču saistībā ar administratīvi teritoriālo reformu Latvijā šobrīd tiek iets pavisam pretējs ceļš – konsultācijas ar iedzīvotājiem no ministrijas puses tika organizētas formālas, tā arī nesniedzot konkrētas atbildes uz pavisam konkrētiem jautājumiem. Virzot jautājumus steidzamības kārtā, bieži iedzīvotāju intereses ir aizmirstas. Ar šādu attieksmi tiek pārkāpti demokrātijas pamatprincipi, uz ko vēstulē arī norāda pašvaldību savienība," tādu viedokli pauž Kaminskis.

LPS kongresa prezidentam Andešam Knapem oktobra sākumā nosūtīja vēstuli "Par draudiem vietējai un reģionālajai demokrātijai Latvijā", uz kuru kongress tūlīt reaģēja, iekļaujot to kongresa biroja un Monitoringa komitejas sēžu darba kārtībā.

Vēstulē astoņās lapās izklāstīti konkrēti hartas pārkāpumi gan attiecībā uz ATR, gan citiem jautājumiem, pamatojot tos ar faktiem un skaitļiem. Latvijā kongresa pārstāvju iepriekšējā vizīte notika 2017. gada septembrī, kad, tiekoties ar LPS, pašvaldību, Saeimas, ministriju un citiem pārstāvjiem, tika skatīta un analizēta hartā iekļauto principu ievērošana Latvijā kopumā. Šādas vizītes notiek reizi piecos gados. Toreiz kongresa uzraudzības ziņojums par situāciju ar vietējo un reģionālo demokrātiju Latvijā bija pozitīvs.

Vietējo un reģionālo pašvaldību kongress ir viena no EP institūcijām, kas apvieno 47 dalībvalstis. Kongresa galvenie uzdevumi ir dot iespēju pašvaldību politiķiem diskutēt par kopīgām problēmām, apspriest pieredzi un izteikt priekšlikumus valdībām; pārstāvēt Eiropas vietējo un reģionālo pašvaldību viedokli Eiropas Padomē; būt padomdevējam Ministru komitejai un Parlamentārajai asamblejai par visiem Eiropas vietējās un reģionālas politikas aspektiem; sadarboties ar nacionālajām un starptautiskajām pašvaldību organizācijām; organizēt dažādus pasākumus, lai iesaistītu pēc iespējas lielāku iedzīvotāju daļu demokrātijas veidošanas procesos; gatavot ziņojumus par Eiropas vietējo pašvaldību hartas principu ieviešanu EP dalībvalstīs, regulāri sekojot vietējās demokrātijas attīstības procesiem; praktiski palīdzēt jaunajām dalībvalstīm, veidojot efektīvas vietējās un reģionālās pašvaldības. Kongresam bija būtiska loma visaugstākā juridiskā spēka starptautiskā likuma – Eiropas vietējo pašvaldību hartas – sagatavošanā un pieņemšanā.

No 28. līdz 31. oktobrim notiek Eiropas Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa kārtējā (37.) plenārsesija, kuras vadmotīvs šoreiz ir "Mēri demokrātijas sardzē". Latviju pārstāv LPS priekšsēdis Gints Kaminskis, Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš un Kārsavas novada domes priekšsēdētāja Ināra Silicka.

Jau ziņots, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija otrdien, 29. oktobrī, konceptuāli atbalstīja un nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā valdības iesniegto "Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma" projektu, kas paredz pēc reformas izveidot 39 pašvaldības – piecas republikas pilsētas un 34 novadus.