Stambulas konvencijas ratificēšanai Saeimā trūkst vairākuma, piektdien kopīgā preses konferencē ar Slovākijas premjeru Pēteru Pellegrīni žurnālistiem atzina Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).
Eiropas Parlaments (EP) ceturtdien, 28. novembrī, apstiprināja rezolūciju, kurā mudina dalībvalstis nekavējoties ratificēt Stambulas konvenciju, lai apturētu vardarbību pret sievietēm. EP mudina septiņas dalībvalstis, kas to ir parakstījušas, bet vēl nav ratificējušas – Bulgāriju, Čehiju, Ungāriju, Lietuvu, Latviju, Slovākiju un Lielbritāniju, to nekavējoties ratificēt.
Vaicāts, vai Kariņš plāno Latvijā intensificēt diskusijas par Stambulas konvencijas ratificēšanu, premjers pauda nožēlu, ka šajā jautājumā Saeimā nav vairākuma atbalsta.
Viņš piebilda, ka daļa Latvijas sabiedrības nav pilnībā izpratusi vai pat pārpratusi konvencijas mērķi, proti, izskausts vardarbību pret sievietēm, konvencijas mērķi traktējot citādāk.
"Kā valdības vadītājs un koalīcijas pārstāvis ar partneriem runāju par šo jautājumu, bet patlaban [Stambulas konvencijas ratificēšanai] nav vairākuma," piebilda Kariņš.
Savukārt Slovākijas premjerministrs informēja, ka Slovākijas parlaments šonedēļ noraidīja Stambulas konvencija ratificēšanu, par ko valsts valdība lūgta informēt pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis.
"Mans pienākums ir respektēt parlamenta lēmumu, tāpēc neveiksim nekādus soļus, kas tiktu sperti konvencijas ratificēšanas virzienā," uzsvēra Pellegrīni.
Stambulas konvenciju Eiropas Padome pieņēma 2011. gadā, tā stājās spēkā 2014. gadā, un Eiropas Savienība to parakstīja 2017. gada jūnijā. Tas ir pirmais šāda veida starptautisks dokuments - valstīm, kas to ratificē, jāievēro visaptveroši juridiski saistoši standarti, lai novērstu vardarbību dzimuma dēļ, aizsargātu upurus un sodītu vainīgos.
Lai arī ES parakstīja konvenciju 2017. gada 13. jūnijā, to joprojām nav ratificējušas septiņas dalībvalstis: Bulgārija, Čehija, Ungārija, Lietuva, Latvija, Slovākija un Lielbritānija.
Kā ziņots, labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) neatbalsta Stambulas konvencijas ratificēšanu. Uz jautājumu, vai ministre varētu mainīt savas domas, Petraviča norādīja, ka viedokli nemainīs, jo tāda ir arī viņas vēlētāju griba.
Stambulas konvencijas ratificēšana radījusi publisku viedokļu apmaiņu, kurā no politisko spēku un baznīcu pārstāvjiem, kā arī ekspertiem izskan pretēji viedokļi par šīs konvencijas mērķiem, saturu un nepieciešamību.
Iepriekšējais labklājības ministrs Jānis Reirs (JV), kurš tagad ir finanšu ministrs, publiski iestājies par Stambulas konvencijas ratificēšanu. Reirs paudis, ka, neratificējot konvenciju, Latvija aizvaino katru ģimenes locekli, kurš cietis no vardarbības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
