Ilze Znotiņa
Foto: LETA
Pēc satraukuma par Latvijas iespējamu nonākšanu Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā", kas gan nav notikusi, Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa sagaida, ka politiķi atvēlēs "adekvātus resursus" tiesībsargājošajām iestādēm, lai tās spētu sekmīgi pildīt funkcijas finanšu noziegumu apkarošanas jomā.

Znotiņa šorīt Latvijas Radio pauda viedokli, ka FATF lēmums nebūt neliecina, ka no Latvijas būtu noņemtas visas bažas par pārkāpumiem konkrētajā jomā. "Mēs izdarījām tikai to, ko no mums gaidīja jau 2018. gadā," izteicās ierēdne.

Pēc Znotiņas vārdiem, tagad Latvijai esot jāturpina strādāt, lai parādītu, ka progress ir ne tikai ļoti slikti novērtētajās sfērās, bet arī kopumā spējam demonstrēt spēju apkarot finanšu noziegumus.

Arī kanālā "3" Znotiņa atzīmēja, ka viņas vadītajam dienestam un policijai trūkstot resursu, līdz ar to "tendence ir tāda, ka mēs neķeram mazos zagļus, bet gan lielus un organizētus grupējumus".

Znotiņas vērtējumā, Latvijā ir samazinājies netīrās naudas apjoms, tomēr valstij vēl ir jādemonstrē arī domāšanas maiņa attieksmē pret noziedzīgiem līdzekļiem.

FID vadītāja lēsa, ka viens no galvenajiem FID uzdevumiem šogad būs privātajam sektoram skaidrot normatīvā regulējuma prasības, lai tie saprastu, "kā ar kādiem klientiem nestrādāt un kā ar kādiem klientiem strādāt".

Aicināta vērtēt, vai finanšu iestādes pēdējā laikā nav kļuvušas pat pārāk stingras pret saviem klientiem, viņa atzina, ka tas būs viens no šī gada uzdevumiem - saprast, kuriem investoriem un kāpēc ir bijušas problēmas. Znotiņa gan zināja teikt, ka pārsvarā bankas kādam atteikušas sadarbību, jo konstatējušas, ka naudas plūsmas nāk no apšaubāmas reputācijas valstīm.

Znotiņa ir pārliecināta, ka ilgtermiņā ieviestās prasības dos iespēju Latvijai kļūt veiksmīgākai, nevis ekonomiski novājinās valsti.

"Es laikam neesmu tik liela optimiste," Znotiņa komentēja Valsts prezidenta Egila Levita izteikumus, ka tagad Latvija varot būt paraugs pārējai Eiropai cīņā pret noziedzīgiem līdzekļiem, tomēr viņa atzina, ka vērtētāji ir uzsvēruši, ka Latvija ir veiksmes stāsts problēmu novēršanā.

Jau ziņots, ka pasaules centrālā organizācija naudas atmazgāšanas apkarošanai FATF ir lēmusi nepakļaut Latviju pastiprinātai uzraudzībai, tādējādi Latvija netiks iekļauta tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā".

Februāra otrajā pusē Parīzē notika FATF plenārsesija, kuras laikā tika lemts par Latvijas iekļaušanu to valstu sarakstā, kurās ir konstatēti stratēģiski trūkumi naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas novēršanā jeb tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". FATF secinājusi, ka Latvija ir izveidojusi stipru un noturīgu finanšu noziegumu novēršanas sistēmu, tāpēc valsts netiks pakļauta pastiprinātai uzraudzībai jeb iekļaušanai tā dēvētajā "pelēkajā sarakstā".

Ar šo lēmumu Latvija ir pirmā Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komitejas "Moneyval" pārraudzībā esošā dalībvalsts, kura sekmīgi izpildījusi visas FATF 40 rekomendācijas. "Moneyval" ir FATF asociētais biedrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!