Ikšķile un Varakļāni lūdz prezidentam neizsludināt novadu reformas likumu  (152)

Ikšķiles novada pašvaldība ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, lūdzot izmantot Satversmē noteiktās prezidenta tiesības un neizsludināt Saeimā pieņemto Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, bet iesniegt to otrreizējai caurlūkošanai Saeimā un uzdot likuma izstrādātājam un Saeimai ievērot Satversmi, Satversmes tiesas spriedumus, Eiropas vietējo pašvaldību hartu un Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa prezidenta un Uzraudzības komitejas sniegtos norādījumus, "Delfi" uzzināja pašvaldībā.

Ikšķiles novada pašvaldības ieskatā likums ir pieņemts ar būtiskiem procesuāliem trūkumiem, neievērojot Satversmes 1. pantu, Eiropas vietējo pašvaldību hartu, it īpaši 5. pantu, kā arī Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Uzraudzības komitejas ieteikumus. Vienlaikus likuma sagatavošanas un pieņemšanas process apšaubāms vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) autoritatīvās pieejas dēļ, kā arī attālinātu e-Saeimas risinājumu dēļ, būtiski ierobežojot diskusiju iespējas un citas suverēnas un demokrātiskas valsts iedzīvotāju pamattiesības, norāda pašvaldība.

"Likuma izstrādes gaitā VARAM paudusi klaju nevēlēšanos uzklausīt pašvaldību un iedzīvotāju priekšlikumus, viedokļus un argumentus, pilnībā ignorējot pašvaldību un to iedzīvotāju, zinātnieku, jomas ekspertu, tai skaitā Eiropas Padomes Vietējo un reģionālo pašvaldību kongresa Uzraudzības komitejas priekšlikumus, viedokļus un ieteikumus," vēsta pašvaldība. Tā uzskata, ka likumdošanas procesā netika ņemti vērā un palika neizvērtēti ekspertu piedāvātie reformas alternatīvie varianti un no likumprojekta otrajā lasījumā tika izņemti novadu veidošanas kritēriji, tādējādi administratīvi teritoriālā reforma tika realizēta pēc citiem principiem, kuri nav izdiskutēti un apspriesti ar iedzīvotājiem, pašvaldībām un ekspertiem.

"Tas nepārprotami norāda, ka reforma ir pamatota vienīgi uz politisko tirgu, rupji pārdalot Latvijas zemi. Tas radījis situāciju, ka atsevišķu politisko spēku rēķinu kārtošana ir nostādīta augstāk par Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ikšķiles novada pašvaldība ir pārliecināta, ka iepriekš minētais ir pretrunā arī Satversmes tiesas spriedumos norādītajam labas likumdošanas principam. Pašvaldība nenoliedz, ka Latvijā ir nepieciešama administratīvi teritoriālā reforma, tomēr stingri iebilst pret sasteigto un politiskā tirgus virzīto reformu. Likumdevēja bezatbildības rezultātā reformā un likumā ir ietverti neloģiski risinājumi, pretrunas, nekonsekvence un sabiedrības šķelšanas pamati. Nav pieļaujams, ka katram Latvijas iedzīvotājam tik būtiska lēmuma pamatā, ir iespējamas tikai politiskas vienošanās, nevis tiek pieņemts izvērtēts un katras konkrētas teritorijas iedzīvotāju interesēm pamatots atbilstošs lēmums," uzsver Ikšķiles pašvaldība paziņojumā medijiem.

Arī Varakļānu novada pašvaldības deputāti pirmdien, 15. jūnijā, nosūtīja Valsts prezidentam vēstuli ar lūgumu neizsludināt likumu daļā, kas attiecas uz Varakļānu novada teritorijas piederību.

Pašvaldība norāda, ka sākotnēji likumprojektā Varakļānu novada teritorija atbilstoši VARAM veiktajiem pētījumiem tika iekļauta Madonas novadā. Varakļānu novada domes lēmumā par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novada sastāvā ir balsojuši astoņi no deviņiem domes deputātiem. Skatot likumprojektu pirms otrā lasījuma, Saeimas komisijā tika iesniegti atsevišķu deputātu priekšlikumi par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam. Komisija uzdeva Varakļānu novada pašvaldībai noskaidrot iedzīvotāju viedokli. Aptaujā tika prasīts viedoklis par Varakļānu novada teritorijas iekļaušanu Madonas vai Rēzeknes novada sastāvā pēc Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanas. Aptaujā piedalījās 1108 balsstiesīgie (41,14%), par derīgām tika atzītas 1107 aptaujas anketas, kurās 933 iedzīvotāji jeb 84,28%, izteica viedokli par Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam.

Saeimas atbildīgā komisija atbalstīja Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā. Likumu izskatot Saeimas otrajā lasījumā, Varakļānu novada teritorija atbilstoši sagatavotajam likumprojektam tika saglabāta veidojamajā Madonas novadā, tomēr turpmākajā sēdes gaitā iekļauta arī Rēzeknes novada sastāvā. Skatot iesniegtos priekšlikumus trešajam lasījumam, atbildīgā komisija vēlreiz vērtēja Varakļānu novada situāciju un atbalstīja pievienošanu Madonas novadam, paziņojumā medijiem atgādina Varakļānu pašvaldība.

"Saeima trešajā lasījumā likumprojekta daļu par Varakļānu novada teritoriju turpmāko pievienošanu Madonas vai Rēzeknes novadam skatīja ārkārtējās situācijas apstākļos 9. jūnijā, un izskatīšana notika e-vidē ar vairākiem nozīmīgiem darbības traucējumiem. Vērtējot Saeimas apstiprināto likumu, uzskatām, ka tā pieņemšana ir bijusi antikonstitucionāla, neievērojot saimnieciski – ekonomisko pamatojumu, ignorējot iedzīvotāju viedokli, pārkāpjot demokrātijas pamatprincipus," vēsta pašvaldība.

"Kā noteicošo argumentu par labu Varakļānu novada pievienošanai Rēzeknes novadam likuma izskatīšanas gaitā vairākas politiskās partijas, to frakciju vadītāji, kā arī vairāki deputāti Saeimas debatēs uzsvēra Varakļānu novada kultūrvēsturisko piederību Latgalei. Uzsveram, ka likuma mērķis nav kultūrvēsturisko novadu atjaunošana un likuma 7. pantā ir iestrādāts Valsts prezidenta priekšlikums „Iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums." Līdz ar to likuma ietvaros ir radīta tā mērķim neatbilstoša pretruna," norāda dome.

"Varakļānu un Madonas novadi ir saistīti saimnieciski – ekonomiskajā, izglītības, kultūras un citās jomās. Jau trešā iedzīvotāju paaudze savu dzīvi saista ar Madonas novadu, tas nav apdraudējis latgaliešu valodas un lokālās identitātes pastāvēšanu. Varakļānu novada ekonomiskie parametri, tajā skaitā attīstības indekss un bezdarba līmenis, ir tuvāki Madonas novadam. Varakļānu etniskais sastāvs un mentalitāte, iepriekšējā pieredze iedzīvotājus saista ar Madonas novada teritorijām. VARAM apkopotie statistikas dati liecina, ka Varakļānu novada ekonomiskie rādītāji ir tuvāki Madonas novadam nekā Rēzeknes novadam," teikts paziņojumā.

Varakļānu pašvaldība atgādina, ka viens no likuma mērķiem ir valsts un pašvaldību ekonomiskās izaugsmes un konkurētspējas uzlabošana un statistikas dati apliecina, ka Varakļānu novada ekonomiskās izaugsmes sekmēšanai labvēlīgāki apstākļi būtu, pievienojoties Madonas novadam.

"Uzskatām, ka likums ir pieņemts pretēji labas likumdošanas principiem, nav atbilstošs likuma izstrādes mērķiem un demokrātijas pamatprincipiem, vērtējams kā iedzīvotāju vairākuma sociāli psiholoģisko, ētisko un morālo vērtību tiesību aizskārums," vēsta pašvaldība, vēršot prezidenta uzmanību uz to, ka likuma apspriešanas diskusijās izmantotais kultūrvēsturiskās piederības arguments mākslīgi pretnostata Latgali Vidzemei un kopumā Latvijai un vērtējams kā Latvijas teritoriālo integritāti apdraudošs un potenciāli bīstams faktors.

"Delfi" jau ziņoja, ka 10. jūnijā Saeimā pieņemta novadu reforma jeb Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums. Ja Valsts prezidents šo likumu izsludinās, tad pēc gada Latvijā būs palikušas 42 pašvaldības esošo 119 vietā. Jaunās pašvaldības darbu sāks 2021. gada 1. jūlijā.

Par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 58 deputāti, pret bija 12 un atturējās 20. Par balsoja valdošās koalīcijas frakcijas, pret bija ZZS, "Saskaņa" atturējās.

Vienlaikus ar likuma pieņemšanu no opozīcijas pārstāvjiem un novadiem, kuri nav apmierināti ar reformas saturu un gaitu, izskanējuši solījumi likumu apstrīdēt Satversmes tiesā.