Jaunie ministri: kas viņi ir, kas viņu makos, kādas latiņas uzstāda nozare

3. jūnijā, Saeima amatā apstiprināja četrus jaunus Ministru kabineta locekļus. Balsošana par jaunajiem ministriem notika pēc tam, kad dienu iepriekš tika paziņots par valdošās koalīcijas samazināšanu līdz četriem partneriem un par četru ministru nomaiņu. Kā jau vēstījām, iekšlietu ministres Golubevas un arī labklājības ministra Eglīša nonākšana ministru amatos kārtējo reizi Latvijā aktualizēja jautājumu, cik ļoti saistītam ar pārstāvēto nozari jābūt ministram. No politikas teorijas viedokļa – nav jābūt saistītam, "Delfi plus" skaidroja politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.

Kas ir jaunie ministri, ko darījuši iepriekš, kā dzīvojuši, kas viņiem pieder un cik viņi pelna un ko no viņiem gaida nozaru organizācijas – skaidro portāls "Delfi".

Ja salīdzina Krišjāņa Kariņa (JV) valdību, kurā tagad ir 11 ministri vīrieši un 2 sievietes, ar kaimiņvalstu, Lietuvas un Igaunijas, valdībām, atšķirība ir acīmredzama. Jaunākā bilde atšķiras arī no 2019. gadā apstiprinātās Kariņa valdības tās sākumā, kad ministru sastāvā bija 9 vīrieši un 4 sievietes. Salīdzinājumā Igaunija, kuras iepriekšējā valdība bija saņēmusi kritiku par dzimumu nelīdztiesību, tā kā tajā bija tikai divas sievietes, šā gada sākumā ziņu virsrakstos parādījās ar jauno "dzimumvienlīdzīgo valdību". Tās sastāvā premjere Kaja Kallasa aicinājusi gandrīz vienlīdz daudz ministru vīriešu un sieviešu, proti, astoņus un sešas. Arī Lietuvas valdībā, ko vada Ingrīda Šimonīte, ir astoņ iministri, sešas ministres un premjere.

Dialogs, algas, dzimumu vienlīdzība – ko sagaida no Golubevas

Latvijas Apvienotās policistu arodbiedrības prezidents Agris Sūna portālam "Delfi" sacīja, ka no jaunās iekšlietu ministres grūti sagaidīt reālu darbu, kad līdz nākamajam ministram paliek 14 mēneši. "Šādas straujas pārmaiņas noteikti neveicinās nozari," viņš norādīja.