Eiropas Savienības Tiesa (EST) 20. oktobrī pieņēmusi spriedumu, atbildot uz Senāta Administratīvo lietu departamenta uzdoto jautājumu SIA "Mikrotīkls" strīdā ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par muitas nodokļu parādu un sodu saistībā ar maršrutētāju antenu deklarēšanu.
Līdz ar to Augstākā tiesa (AT) lems par tiesvedības atjaunošanu šajā lietā, kas tika apturēta saistībā ar prejudiciāla jautājuma uzdošanu EST.
Programmatūru attīstītājai SIA "Mikrotīkls", kas pasaulē pazīstama ar zīmolu "MikroTik", VID savulaik bija aprēķinājis muitas nodokļa pamatparādu, pievienotās vērtības nodokļa pamatparādu, kā arī soda naudu un nokavējuma naudu par to, ka uzņēmums laida brīvā apgrozībā preces – maršrutētāju antenas un to daļas, piemērojot tām ievedmuitas nodokļa pamatlikmi 0 procentu apmērā, liecina informācija AT mājaslapā.
"Mikrotīkls" šīs preces bija deklarējis vienā pozīcijā ar kombinētās nomenklatūras un TARIC kodu: telefonu aparāti, ieskaitot telefonus šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem; citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai uztveršanai, ieskaitot aparātus saziņai līniju vai bezvadu tīklā.
Uzņēmums VID lēmumam par nodokļa aprēķinu un sodu nepiekrita un apstrīdēja to tiesā. VID uzrēķinātā summa nav publiskota.
Lietu pirmajā instancē 2016. gadā izskatīja Administratīvā rajona tiesa, bet 2018. gadā Administratīvā apgabaltiesa pieņēma jaunu spriedumu un "Mikrotīkla" pieteikumu noraidīja. Uzņēmums par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību Senātā, liecina Latvijas tiesu portālā pieejamā informācija.
Savukārt AT informē, ka Senātam šajā lietā bija izšķirams jautājums, vai antenas maršrutēšanas aparātiem jāklasificē kā antenas radiotelegrāfa vai radiotelefona aparātiem vai antenas citiem aparātiem, kas klasificējamas kombinētās nomenklatūras pozīcijā "8517".
Jautājums bija saistīts ar Eiropas Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā, kurš grozīts ar Komisijas 2012. gada 9. oktobra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 927/2012 un Komisijas 2013. gada 4. oktobra Īstenošanas regulu Nr. 1001/2013, par ko Senātam radās šaubas, tāpēc Senāts 2021. gada 26. augustā apturēja lietā tiesvedību un uzdeva EST prejudiciālu jautājumu.
Senāts vaicāja EST, "vai [KN] ir interpretējama tādējādi, ka [..] apakšpozīcija "8517 70 11" var ietvert antenas maršrutēšanas aparātiem, kas tiek konfigurēti lietošanai lokālajos tīklos (LAN) un/vai teritoriālajos tīklos (WAN)?".
Kā teikts EST 20. oktobra spriedumā, kombinētās nomenklatūras tarifu apakšpozīcija "8517 70 11" ir jāinterpretē tādējādi, ka tā neietver antenas maršrutēšanas aparātiem, kas tiek konfigurēti saziņai lokālajos tīklos (LAN) un/vai teritoriālajos tīklos (WAN).
Pēc "Lursoft" datiem informācijas 'tehnoloģiju uzņēmums "Mikrotīkls" Uzņēmumu reģistrā reģistrēts 1996. gadā. Tā īpašnieki un amatpersonas Arnis Riekstiņš un Džons Tallijs. 2020. gadā uzņēmums apgrozīja 353,62 miljonus eiro un gadu noslēdza ar 82,39 miljonu eiro peļņu.
"Mikrotīkls" līdz šim dāsni ziedojis gan Latvijas augstskolām, gan Bērnu slimnīcai, palīdzībai Ukrainai un citiem mērķiem, kā arī bijis viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem – valsts kopbudžetā 2021. gadā "Mikrotīkls" samaksājis 27,77 miljonus eiro.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
