Apstiprina finanšu sektora 'kapitālā remonta' izmeklēšanas komisijas sastāvu; vadītājs – Krištopans  (4)

Saeima šā gada 30. janvārī atbalstīja parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām.

Vēlāk partijas tika aicinātas izvirzīt savus kandidātus komisijā. Ar Saeimas lēmumu izmeklēšanas komisijā strādās Vilis Krištopans (LPV), Edmunds Jurēvics (JV), Andris Kulbergs (AS), Andris Šuvajevs (P), Harijs Rokpelnis (ZZS), Ģirts Lapiņš (NA) un Viktorija Pleškāne (S!).

Vēlāk tika nolemts, ka komisijas vadītājs būs Krištopans.

Iecerēts, ka komisija vērtēs, kādu ietekmi uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu atstājis finanšu sektora "kapitālais remonts", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību pār banku sektoru. 34 opozīcijas deputātu rosinātā izmeklēšanas komisija plāno vētīt arī iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" pašlikvidācijas apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.

Parlamentārās izmeklēšanas komisiju rosināja izveidot deputāti no partijām "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un "Stabilitātei!". LPV priekšsēdētājs Ainārs Šlesers iepriekš stāstīja, ka viens no šīs parlamentārās komisijas izveides mērķiem būtu saprast, kādēļ notika, pēc viņa vārdiem, "PNB bankas" izlaupīšana.

Jau ziņots, ka Eiropas Padomes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu novērtēšanas ekspertu komiteja jeb "Moneyval" 2018. gadā noteica Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu, jo Latvija saņēma zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzina par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Lai Latvija nenonāktu tā dēvētajā valstu "pelēkajā sarakstā", kas būtiski pasliktinātu finansēšanas nosacījumus tautsaimniecībai, valsts īstenoja tā dēvēto finanšu nozares "kapitālo remontu".