'Izskaust vardarbību' – virza likumu Stambulas konvencijas ratificēšanai

Labklājības ministrija (LM) saskaņošanai nodevusi likumprojektu, kas paredz ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.

Likumprojekts nodot saskaņošanai, līdz ar to nav skaidrs, cik ātri varētu notikt tā virzība.

Kā norāda LM, konvencijas mērķi ir aizsargāt sievietes no jebkādas vardarbības un novērst vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, sodīt par to, kā arī sekmēt jebkādas vardarbības pret sievietēm izskaušanu un veicināt sieviešu un vīriešu faktisku līdztiesību. Ar konvenciju tiek izveidots visaptverošs un daudzpusīgs tiesiskais regulējums nolūkā aizsargāt sievietes no visu veidu vardarbības un aizsargāt sievietes un vīriešus no vardarbības ģimenē.

Satversme paredz ikviena aizsardzību

Ministrijā informē, ka no Latvijas Republikas Satversmes 93. pantā ietvertajām tiesībām uz dzīvību izriet valsts pienākums sargāt personas dzīvību ne vien no valsts pašas darbībām, bet arī no citu personu darbībām. Satversmes 95. pants ietver spīdzināšanas un citādas cietsirdīgas vai cieņu pazemojošas izturēšanās aizliegumu, kas liedz arī tādu rīcību, kas var radīt cietušajam baiļu, ciešanu un mazvērtības sajūtu. Savukārt Satversmes 111. pantā ietvertais valsts pienākums aizsargāt cilvēku veselību nozīmē tostarp pienākumu aizsargāt personu no citu privātpersonu iejaukšanās tās pamattiesību realizācijā gan attiecībā uz fizisko, gan garīgo veselību.

"Šo Satversmes normu tvērumā ietilpst valsts pienākums aizsargāt ikvienu no vardarbības, kas var apdraudēt personas dzīvību vai fizisko un garīgo veselību, kā arī pakļaut personu spīdzināšanas un cietsirdīgas vai pazemojošas izturēšanās riskam, skaidroja ministrijā.

Cietusi katra ceturtā sieviete

Centrālās statistikas pārvaldes dati parāda, ka katra ceturtā sieviete 18-74 gadu vecumā ir pieredzējusi fizisku vai seksuālu vardarbību. Tomēr jāņem vērā, ka statistikas dati, iespējams, apkopo tikai daļu no vardarbības ainas, jo daļa cilvēku izvairās par vardarbību ziņot, skatot to kā ģimenes lietu, upura paša atbildību vai noklusējuma jautājumu. Uz augsto vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē izplatību Latvijā norādījušas vairākas starptautiskās organizācijas.

LM atzīst, ka līdzīgi arī Satversmes tiesa secinājusi, ka vardarbība pret sievietēm Latvijā aizvien ir izplatīta.

Šā gada 21. jūnijā LM organizēja Bērnu lietu sadarbības padomes sēdi, kurā Iekšlietu ministrija prezentēja sagatavoto pārskatu par nepilngadīgo noziedzības stāvokli un noziedzīgos nodarījumos cietušajiem bērniem 2022. gadā, kur tika konstatēts, ka laikā no 2018. gada līdz 2021. gadam noziedzīgos nodarījumos vairāk cietušas tieši meitenes. Tajā arī secināts, ka bērni visvairāk cietuši no noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību (55,5%), kā arī no cietsirdības un vardarbības (18,5%).

Atbilstoši Valsts policijas sagatavotajai informācijai, pērn saņemti 647 izsaukumi par vardarbību ģimenē, no tiem 616 gadījumos cietusī persona bijusi sieviete, bet vardarbības veicējs – vīrietis. No 616 gadījumiem 438 vardarbība notikusi starp laulātajiem partneriem un dzīvesbiedriem, kas LM liek secināt, ka lielākoties vardarbība ģimenē notiek starp intīmo attiecību partneriem.