Parlamentā turpinās vērtēt iniciatīvu par Stambulas konvencijas neratificēšanu  (25)

Par iniciatīvas nodošanu komisijai vēl jālemj Saeimā.

Parakstus kolektīvajam iesniegumam "Par Latvijas nepievienošanos "Stambulas konvencijai"" "Manabalss.lv" portālā sāka vākt 2016.gadā, divus gadus vēlāk tie tika savākti, bet tikai šā gada jūlijā iniciatīva nonāca Saeimā.

Kā sēdē apgalvoja iniciatīvas autors Andris Šimfs, Latvijai neesot nepieciešams ratificēt Stambulas konvenciju, lai pasargātu sievietes un bērnus no vardarbības. Latvijas sabiedrība esot jāpasargā no konvencijā ietvertajām sociāli konstruētām dzimumu lomām, sacīja kolektīvā iesnieguma autors, norādot, ka jau šobrīd Latvijas likumi sargā no vardarbības jebkuru cilvēku, neatkarīgi no dzimuma.

Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis komisijā skaidroja, ka patlaban aktualizēta Stambulas konvencijas ratificēšana, jo tiekot novērota nemainīga tendence, ka no vardarbības Latvijā visbiežāk cieš bērni un sievietes.

Viņš uzsvēra, ka konvencijas ratificēšana palīdzēšot radikāli mainīt pieeju, ka apkarot vardarbību. Stambulas konvencija paredzot plašus profilakses rīkus - izpratnes palielināšana par vardarbības būtību, par to, kā vardarbība traumē upurus, tāpat paredz dažādus aizsargmehānismus un atbalsta mehānismus un starpinstitūciju palīdzības sadarbību, kas Latvijā esot "klupšanas akmens", sacīja Uršuļskis. LM ieskatā, ir svarīgi apliecināt, ka Latvija ir valsts ar nulles toleranci pret vardarbību.

Deputāts Raivis Dzintars (NA) vaicāja, kas patlaban traucē preventīvi apkarot vardarbību bez Stambulas konvencijas ratificēšanas. Viņa ieskatā, konkrētas atbildes uz šo jautājumu parasti neesot. Efektīvāks instruments par konvencijas ratificēšanu būtu kvalitatīvs un labi finansēts policijas darbs un sodu politika, uzskata politiķis.

Tāpat Dzintars norādīja, ka domstarpības esot Stambulas konvencijas ideoloģiskajā sadaļā. Viņaprāt, runa neesot par cīņu pret vardarbību, bet tas esot aizsegs ideoloģiskiem mērķiem, kas ir iekļauti konvencijā.

Dzintars uzsvēra, ka NA neatbalstīs Stambulas konvencijas ratificēšanu ne valdības, ne parlamenta līmenī.

Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes docents Jānis Rozenbergs, cita starpā atbildot Dzintara jautājumam par to, kāds būtu praktisks pienesums Stambulas konvencijas ratificēšanai, pauda, ka tas esot vairāk politiskas izšķiršanās jautājums, ne gluži brīnumlīdzeklis vardarbības izskaušanai.

Deputāts Edmunds Zivtiņš (LPV) sacīja, ka esot ne tikai izlasījis, bet arī analizējis Stambulas konvenciju, un deputātam radot bažas daži konvencijas panti. ''Skaidrs, ka policija labāka nebūs, sadarbība neuzlabosies, ja pieņemsim vienu vai otru konvenciju. Šī konvencija tikai degradēs sabiedrību, ģimeni,'' sacīja deputāts.

Agnese Krasta (JV) norādīja, ka Stambulas konvencijas ratifikācijas process ir uzsākts, un deputāte sagaida, ka tas tiks atbalstīts. Viņa aicināja neizplatīt dezinformāciju, izlasīt konvenciju un Satversmes tiesas spriedumu, lai neizplatītu mītus un nepatiesības.

Jau ziņots, pirms pāris nedēļām valdībā bija paredzēts skatīt jautājumu par Stambulas konvencijas apstiprināšanu Latvijā, bet tas tika atlikts.

Jautājums no valdības darba kārtības tika izņemts, jo viena no koalīcijas partijām - "Apvienotais saraksts" (AS) - vēloties apstiprināšanai virzītajā dokumentā ieviest papildinājumus, tāpēc prasīts jautājuma skatīšanu pagaidām atlikt.

AS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars aģentūrai LETA norādīja, ka nepieciešams pilnveidot likumprojektu, lai "kliedētu bažas un nebūtu atsevišķas interpretācijas par to, kas ir dzimums, sociālā dzimte un sociālā genderisma jautājumi".

Viņš sacīja, ka AS ir iebildumi par vairākiem pantiem, kas neattiecas tiešā veidā uz konvencijas pamatmērķiem. AS ieskatā, Eiropas Padomes dokumentam jābūt pamatā koncentrētam tikai un vienīgi uz to mērķu sasniegšanu par ko ir konvencija - par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu.

Kā liecina LM iesniegtais likumprojekts, konvenciju Latvijā plānots apstiprināt ar atrunu, ka tās īstenošanā Latvija piemēros "Satversmē ietvertās vērtības, principus un normas, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu".

Tāpat konvencijai tiek piedāvāts pievienot no diviem teikumiem sastāvošu deklarāciju, kurā tiks uzsvērts, ka "Latvija uzskata, ka konvencijas mērķis ir sieviešu aizsardzība no jebkādas vardarbības, kā arī vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršana, sodīšana un izskaušana".

Savukārt deklarācijas otrajā teikumā tiks atkārtots jau likuma par konvencijas apstiprināšanu 2.pantā teiktais, ka Latvijas "piemēros konvenciju Satversmē ietverto vērtību, principu un normu ietvaros, īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, sieviešu un vīriešu līdztiesību un laulības, ģimenes, vecāku un bērnu tiesību aizsardzību un atbalstu".