Latvija ir piemērs labai ECT spriedumu izpildei, atzīst tiesas vadītāja

Jau ziņots, ka ceturtdien, 21. septembrī, eksperti Satversmes tiesas un Augstākās tiesas rīkotā starptautiskā konferencē "Tiesu varas loma Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumu izpildē" diskutēja pat Eiropas tiesu savstarpējā dialoga un kopīgo vērtību stiprināšanu Eiropas tiesiskajā telpā. Konferencei bija iespējams sekot tiešraidē arī portālā "Delfi".

Pērn ECT bija 880 lietas un 200 vadošās lietas. Kaut arī sprieduma neizpilde joprojām ir neatrisināta problēma, tomēr lielākā daļa spriedumu lielākajā daļā valstu tiek labi izpildīti, un Latvija tam ir piemērs, sacīja O'Līrija.

2022. gadā gan pieaudzis lietu skaits, kas gaida izpildi, bet tas saistīts ar tiesas pieņemto spriedumu skaita pieaugumu šajā laikā. Neizskatīto lietu skaita uzkrājums ir zemākais kopš 2007. gada.

Runājot par problēmām spriedumu izpildē, ECT priekšsēdētāja minēja apzinātu politisku pretestību, praktiskas finansiālas grūtības, efektīva izpildes mehānisma trūkumu un arī pretestību, ko izrāda nacionālās konstitucionālās identitātes.

Ja runā par apzinātu politisku pretestību, tad tas ir politiska lēmuma jautājums un ne obligāti prasa vērienīgas strukturālas reformas vai milzīgus finansiālus ieguldījumus, sacīja ECT priekšsēdētāja.

"Tiesas spriedumu izpilde ir sarežģīts jautājums, un tiesa sastopas ar ļoti dažādiem pārkāpumiem attiecībā uz dažādiem konvencijas pantiem, un, protams, nav viens risinājums visiem gadījumiem, un arī līgumslēdzēju pusēm nav viens vienīgs modelis, kā to var izpildīt," uzsvēra O'Līrija.

Jau ziņots, ka šī konference notika Latvijas prezidentūras Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejā ietvaros un tās galvenā tēma ir tiesiskuma stiprināšana, kas vienlaikus ir viens no mērķiem, ko Latvija ir izvirzījusi savas prezidentūras laikam.

Satversmes tiesas un Augstākās tiesas organizētajā konferencē dalībnieki diskutēja par nacionālo tiesu lomu ECT nolēmumu izpildē, ņemot vērā subsidiaritātes principu.

Šis princips nozīmē Eiropas tiesu kopīgu atbildību par cilvēktiesību aizsardzību. Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas sistēmā nav svarīgu un mazāk svarīgu iestāžu – subsidiaritāte palīdz nodrošināt tiesības uz taisnīgu tiesu un stiprināt cilvēktiesību aizsardzību visā Eiropā, lai ieguvējs būtu ikviens no vairāk nekā 600 miljoniem eiropiešu, kurus šī konvencija aizsargā.

Kā norādīja konferences rīkotāji, ECT nolēmumi palīdz atjaunot taisnīgumu privātpersonu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā. Vienlaikus šie nolēmumi atklāj vienotas Eiropas identitāti un aizsargā mūsu kopīgās vērtības – vispirmām kārtām tiesiskumu, kas ir neatņemams demokrātijas un miera aizsardzības priekšnoteikums.

Tādēļ konferencē īpaši svarīga būs diskusija par ECT nolēmumu izpildes nozīmi, kas ir tiesību uz taisnīgu tiesu neatņemams elements. Lai stiprinātu tiesiskumu Eiropā, konferences dalībnieki paredzējuši analizēt nacionālo konstitucionālo identitāšu ietekmi uz ECT spriedumu izpildi, tiesas procesu atjaunošanu pēc ECT spriedumiem un pasākumiem ECT spriedumu izpildes uzraudzībai.

Konferenci ar uzrunām atklāja Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aldis Laviņš un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs.