'Dokuments nerunā par vīrieti sieviešu tualetē' – komisija atbalsta Stambulas konvenciju

Pagājušajā nedēļā, 14. novembrī, Juridiskā komisija uzklausīja to nevalstisko organizāciju viedokli, kuras ikdienā strādā ar vardarbībā cietušām personām. Šīs organizācijas mudināja Saeimu ratificēt konvenciju.

Savukārt trešdien komisija turpināja diskutēt par Stambulas konvenciju, uzklausot tās kritiķu viedokli. Sēdes sākumā Juridiskās komisijas vadītājs Andrejs Judins (JV) aicināja klātesošos ņemt vērā, ka konvencija runā tikai par vardarbību. 

"Viss, kas tajā ir rakstīts, ir saistīts ar vardarbību. Konvencija ir jālasa, ņemot vērā tās mērķi. Šeit nav vieta un laiks runāt par visām problēmām, kas saistīts ar izglītību, migrāciju vai noziedzību citās valstīs. Mums ir jārunā par jautājumiem, kas saistīti ar vardarbību. Ja vēlaties runāt par izglītību, tad ņemiet vērā, ka konvencijas kontekstā runa ir par vardarbību," skaidroja Judins.

"Džender" nozīmē sociālās lomas

Komisijas vadītājs aicināja arī diskutēt par plaši kritizēto jēdzienu "sociālais dzimums" jeb angļu valodā "gender". Judins paskaidroja, ka konvencijas izpratnē te nav runa par dzimumu politiku, cik daudz ir dzimumu, bet gan sociālajām lomām, kas veicina vardarbību.

"Konvencijā ir divi vārdi – "sex" jeb bioloģiskais dzimums "gender" jeb sociālais dzimums. Konvencijas 4. pantā ir norādīts, ka nav pieļaujama cilvēka diskriminācija pēc šāda kritērija. Šis termins ir lietots saistībā ar vardarbību," uzsvēra komisijas vadītājs.

"Vecāku kustības Mūsu bērni" pārstāve vēlējas zināt, kā viņa varēs noteikt, vai viņas vīrs ir sieviete, ja viņš pārnāks mājās un teiks, ka ir sieviete. Judins aicināja kustības pārstāvi atbildi uz šo jautājumu meklēt citā institūcijā, jo Stambulas konvencija par šādiem jautājumiem nerunā.

Arī opozīcijas deputāte Glorija Grevcova vēlējās zināt, vai tā ir diskriminācija, ja vīrietis apģērbjas par sievieti un dodas uz sieviešu dušas telpu.