Balsojumā par Stambulas konvenciju netika pārkāpta Satversme, pauž Saeima

Bažas, ka Saeimas balsojums par Stambulas konvenciju bijis nelikumīgs, platformā "x" paudušas vairākas personas, kas atsaucas uz Satversmes 68. pantu, kurā noteikts, ka, slēdzot starptautiskus līgumus, Latvija nolūkā stiprināt demokrātiju var deleģēt starptautiskām institūcijām daļu no valsts institūciju kompetences.

Tāpat Satversmes pants nosaka, ka starptautiskus līgumus, kuros starptautiskām institūcijām tiek deleģēta daļa no valsts institūciju kompetences, Saeima var apstiprināt sēdēs, kurās piedalās vismaz divas trešdaļas Saeimas locekļu, un apstiprināšanai nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu balsu vairākums.

Sociālo tīklu lietotāji norāda, ka balsojumā par Stambulas konvenciju nepiedalījās Satversmē minētais deputātu skaits.

Saeimas preses dienestā atzina, ka Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvētās Stambulas konvencijas 66. pants nosaka, ka uzraudzību, kā konvencijas dalībvalstis ievēro tajā noteiktos tiesību principus, īsteno GREVIO, taču šai institūcijai ir tiesības sniegt vispārīgus ieteikumus par konvencijas īstenošanu.

Tāpat Saeimas preses dienestā skaidroja, ka konvenciju paskaidrojošā ziņojuma 359. punktā ir nepārprotami norādīts un apstiprināts tas, ka šīs institūcijas ieteikumi jeb rekomendācijas konvencijas dalībvalstij nav juridiski saistošas.

"Tādējādi var nepārprotami secināt, ka Stambulas konvencija neparedz starptautiskai institūcijai deleģēt Latvijas institūciju kompetenci, un likums par starptautiskā līguma apstiprināšanu (ratifikāciju) tika pieņemts vispārējā likumdošanas kārtībā, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes 23. pantā noteikto Saeimas sēdes kvorumu (vismaz puse visu Saeimas locekļu) un 24. pantā noteikto lēmuma pieņemšanas kārtību (klātesošo, t.i. balsojumā piedalījušos, deputātu absolūto balsu vairākumu)," informēja parlamentā.

Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien, 30. novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz ratificēt Eiropas Padomes Konvenciju par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā dēvēto Stambulas konvenciju.

Par konvencijas ratificēšanu balsoja 51 deputāts, bet "pret" balsoja divi - no "Jaunās Vienotības" frakcijas izslēgtais deputāts Andrejs Ceļapīters un pie frakcijām nepiederošā deputāte Glorija Grevcova.

Likums nosaka, ka Stambulas konvencija stāsies spēkā, kad Ārlietu ministrija par to paziņos oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Par minēto jautājumu iepriekš notika plašas diskusijas Saeimas Juridiskajā komisijā, uzklausot nevalstiskās organizācijas (NVO), kuras strādā ar vardarbībā cietušām personām, gan arī tādas, kuras konvencijā saskata draudus.

Tāpat pirms balsojuma par Stambulas konvencijas ratifikāciju plašas diskusijas risinājās Saeimā, deputātiem paužot pretējus viedokļus par to, ko šis dokuments paredz – no pārliecības, ka tas būs rīks vardarbības mazināšanai, līdz atziņām, ka dokuments ir pret latviskām vērtībām.