Balvu saņēma Eiropas Padomes (EP) prezidents Hermans van Rompjes, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žozē Manuels Barrozu un Eiroparlamenta prezidents Martins Šulcs.
Van Rompejs savā runā pārfrazēja kādreizējā ASV prezidentu Džona Kenedija Aukstā kara laika, 1963. gadā vizītē Berlīnē teikto - "Ich bin ein Berliner" (Esmu Berlīnietis). Rompejs izteica cerību, ka nākamās paaudzes ar lepnumu teiks: "Ich bin ein Europaer", "Je suis fier d'etre Europeen", "I'm proud to be European" (Esmu lepns būt Eiropietis), vēsta raidsabiedrība BBC.
Tomēr ne visi uzskata, ka ES balvu ir pelnījusi. Kritiku izteikuši gan eiroskeptiķi, gan miera aktīvisti, gan citi Nobela prēmijas ieguvēji. Daudzi no tiem norāda, ka balva savienībai piešķirta laikā, kad augstais bezdarbs un ES institūciju atbalstīti taupības pasākumi izraisa nopietnu sociālo spriedzi vairākās dalībvalstīs.
"Delfi", atsaucoties uz aģentūru BNS, jau vēstīja, ka Norvēģijas Nobela komiteja 12.oktobrī paziņoja, ka šogad Nobela Miera prēmija ir piešķirta Eiropas Savienībai.
ES un tās priekšteči ir "vairāk nekā sešas desmitgades devuši ieguldījumu, lai [panāktu] mieru un samierināšanos, demokrātiju un cilvēktiesības," ceremonijā Oslo sacīja komitejas priekšsēdētājs Norvēģijas ekspremjers Tūrbjerns Jāglanns.
"ES pašlaik pārdzīvo smagas ekonomiskās grūtības un ievērojamu sociālo nestabilitāti," atzina Jāglanns, piebilstot, ka "Norvēģijas Nobela komiteja vēl galveno uzmanību pievērst tam, ko uzskatām par galveno ES devumu: veiksmīgu cīņu par mieru un samierināšanos, demokrātiju un cilvēktiesībām. ES loma kā stabilizējošam elementam ir palīdzējusi lielāko Eiropas daļu pārvērst no kara kontinenta miera kontinentā".
Bloka izveide ir palīdzējusi gādāt par mieru un stabilitāti reiz kara novārdzinātajā Eiropā, apvienojot senās ienaidnieces Franciju un Vāciju, kas tagad iet kopīgu ceļu, viņš klāstīja.
Tomēr prēmija ir arī pārsteigums, jo tā piešķirta laikā, kad Eiropas solidaritātei lielāko izaicinājumu gadu desmitos met nevienprātība parādu slīgstošo bloka dienvidu un turīgāko ziemeļu starpā, apdraudot pat ES izveides pamatus.
Neskatoties uz sarežģījumiem, ES ir kļuvusi par lielāko kopējo tirgu pasaulē, nodrošinot brīvu preču, pakalpojumu, cilvēku un kapitāla pārvietošanos.
Norvēģija, kas ir Nobela Miera prēmijas mājvieta, divreiz referendumos 1972. un 1994.gadā ir noraidījusi dalību blokā, turklāt arī pašlaik trīs ceturtdaļas Norvēģijas iedzīvotāju iebilst pret valsts iestāju ES.
Svinīgā Nobela prēmiju pasniegšanas ceremonija notiks 10.decembrī - Nobela nāves gadadienā - Stokholmā, bet Miera prēmiju pasniegs Oslo.
Zviedru fiziķis Alfrēds Nobels 1896.gadā ar savu testamentu nodibināja Nobela prēmijas par izciliem sasniegumiem fizikā, ķīmijā, medicīnā, literatūrā un miera nostiprināšanā. Nobela piemiņas prēmiju ekonomikā 1968.gadā nodibināja Zviedrijas centrālā banka.
Nodibinot savā vārdā nosauktās prēmijas, Nobels vēlējās kaut nedaudz mazināt ļaunumu, ko nodarījis viņa izgudrotais dinamīts. Prēmijas tiek izmaksātas no procentiem, kurus ienes Nobela mantojumā atstātais kapitāls.
Ekonomikas krīzes dēļ Nobela fonds šogad līdz astoņiem miljoniem Zviedrijas kronu (647 tūkstošiem latu) samazinājis prēmijas. Kopš 2001.gada prēmijas apmērs bija 10 miljoni kronu (808 tūkstoši latu).
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
