Kopīgā paziņojumā G7 valstis asi nosodījušas Krievijas rīcību, pārkāpjot Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti, kā arī apturējušas gatavošanos Krievijas pilsētā Sočos paredzētajai G8 valstu sanāksmei.
Tāpat šodien uz Ukrainu dosies ASV valsts sekretārs Džons Kerijs, kā arī ANO ģenerālsekretāra vietnieks Jans Eliassons.
Savukārt Briselē Eiropas Savienības ārlietu ministri par situāciju spriedīs Ārlietu padomes ārkārtas sanāksmē. Krievijas prezidents Vladimirs Putins svētdien vēlu vakarā piekritis Vācijas kancleres Angelas Merkeles piedāvājumam radīt komisiju, kas noskaidros esošos apstākļus Ukrainā un tās dienvidu daļā – Krimas pussalā.
G7 jeb septiņas pasaules industriāli attīstītākās valstis svētdien vakarā kopīgā paziņojumā uzsvēra: "Mēs, Kanādas, Francijas, Vācijas, Itālijas, Japānas, Lielbritānijas, ASV līderi, Eiropas Padomes prezidents un Eiropas Komisijas prezidents, šodien vienojamies, lai nosodītu skaidru Krievijas Federācijas īstenotus Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpumus."
Tāpat paziņojumā norādīts, ka valstis nolēmušas pagaidām apturēt gatavošanos jūnijā paredzētajā G8 valstu samitā Sočos. Savukārt Ukrainai solīts nodrošināt finansiālu atbalstu. "Starptautiskais valūtas fonds joprojām ir vislabāk sagatavotā institūcija, lai ar padomiem un finansējumu palīdzētu Ukrainai risināt tās ekonomiskos izaicinājumus," teikts paziņojumā.
"Delfi" jau vēstīja, ka aizvadītajās dienās spriedze Ukrainā sasniegusi jaunus augstumus. Krimā svarīgākos objektus ir ieņēmušas vai ielenkušas Krievijas armijas vienības. Tikmēr Maskavā ir sākusies "devalvācijas panika" un iedzīvotāji maina rubļus pret ārvalstu valūtām.
Svētdienas rītā Ukrainā sākusies vispārējā mobilizācija, bet no Krimas pienākušas ziņas par to, ka Ukrainas jūras spēku daļai naktī uz svētdienu Sevastopolē uzbrukušas Krievijas militārās vienības.
No Krimas ostām atkāpusies vienīgi Ukrainas krasta apsardze. Ielenktas ir arī citas Ukrainas armijas bāzes. Krimā turpināja ierasties dažādas Krievijas bruņotās tehnikas vienības, tostarp bija ziņas par liela skaita bruņukuģu ierašanos Sevastopolē.
NATO, kā arī virkne Rietumvalstu izteikušas brīdinājumus Krievijai tūlītēji pārtraukt agresiju Krimā, kā arī uzstājušas uz Ukrainas nedalāmību.
Savukārt Latvijā, kā arī pārējās Baltijas valstīs, Polijā, Ukrainā un Krievijā notikuši protesti un piketi pret Krievijas armijas invāziju Ukrainas teritorijā. Maskavā notika arī vērienīgs Putina politikas atbalsta gājiens.