Nav šaubu, ka 16. martā paredzētais referendums par Krimas autonomās republikas iekļaušanos Krievijas sastāvā, ir neleģitīms un uzskatāms par Ukrainas sastāvdaļas aneksiju, diskutējot par situāciju Ukrainā, trešdien, 16. martā, uzstājoties Eiropas Parlamentā (EP), uzsvēra Eiropas Komisijas prezidents Žozē Manuels Barozzu un vairāki EP deputāti.
Barozzu, uzrunājot EP deputātus, kas pulcējušies uz parlamenta plenārsesiju Strasbūrā, uzsvēra, ka EK, kas ieguldījusi desmit gadus, lai uzlabotu attiecības ar Krieviju, nevēlas konfliktu, bet Krievijas plāni anektēt Krimu, Eiropai nozīmē nopietnu izaicinājumu.
"Mēs ceram, ka varēs iztikt bez sankcijām, bet esam gatavi tās pielietot," sacīja Barozzu, piebilstot, ka Krimas aneksijas gadījumā Eiropa pret Krieviju vērsīs sankcijas.
EK prezidents arīdzan atgādināja, ka ES jau ir nolēmusi Ukrainai sniegt 11 miljardus eiro lielu atbalstu. Jau tuvākajā laikā Ukrainai plānots piešķirt īstermiņa atbalstu viena miljarda eiro apmērā.
Grieķijas ārlietu ministra vietnieks Dimitris Kurkulas, paužot Eiropas Padomes viedokli uzsvēra, ka Krimas parlamenta lēmums rīkot referendumu par Krimas pievienošanos Krievijai uzskatāms par neleģitīmu un Ukrainas krīzes risinājumam būtu jābalstās uz valsts teritoriālās nedalāmības saglabāšanu.
EP Sociālistu un demokrātu progresīvo aliansi pārstāvošais deputāts Hannes Svoboda no Austrijas paužot savas politiskās grupas viedokli, sacīja, ka ES attiecībā uz Krieviju vajadzētu ieņemt daudz stingrāku pozīciju. "Krievija saka, ka runā Krimas iedzīvotāju interesēs, bet tas tā nav – referendums viņiem tiek uzspiests," pauda Svoboda.
Visasāk ES vilcināšanos ar reakciju uz Krievijas intervenci Krimas pussalā kritizēja EP deputāts Rišards Antoni, kurš paziņoja, ka līdzšinējā ES pozīcija liecina, ka savienībai nav nedz savas ārpolitikas, nedz iespējas un vēlmes kaut ko reāli darīt. Viņaprāt, ES līdzšinējā politika raksturojama kā prokrieviska.
"Eiropa vienmēr ir stiprā pusē un nekad nav vājā pusē. Tā tas ir bijis gadsimtiem ilgi," sacīja Antoni, prognozējot, ka jau drīzumā ES samierināsies arī ar Krimas atņemšanu Ukrainai.
Vairāki EP deputāti, tostarp EP Liberāļu un demokrātu apvienību pārstāvošais Johaness Kornēlijs fon Bālens aicināja EK nevilcināties un vērst pret Krieviju asas ekonomiskās sankcijas. "Mums ir vajadzīgas nopietnas ekonomiskās sankcijas, kas Krieviju skartu sāpīgi un jābūt gataviem, ka tas radīs sekas arī mums," teica fon Bālens.
Debatēs vairāki EP deputāti gan pauda bažas arī par etnisko minoritāšu tiesību ievērošanu Ukrainā un ekstrēmistiski noskaņoto politiķu pārstāvniecību jaunajā Ukrainas valdībā. Tāpat izskanēja aicinājumu nekavējoties apturēt Krievijas dalību Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (EDSO).
Kopumā debatēs par situāciju Ukrainā piedalījās 30 EP deputāti. EP rezolūciju par situāciju plānots pieņemt ceturtdien.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
