Arī Igaunijā un Lietuvā daudz neskaidrību par patvēruma meklētāju uzņemšanu  (21)

Igauņi ir paziņojuši par gatavību uzņemt 150 bēgļus, un Tallinā ir notikušas demonstrācijas pret bēgļu uzņemšanu. Lai gan tās nebija masveidīgas, tās tomēr bija pietiekami skaļas, lai pievērstu uzmanību.

Igaunijas Cilvēktiesību centra pārstāve Anni Sūra stāstīja, ka skaitliski noliedzēji ir mazākumā, taču pietiekami skaļi. Izteikumi mēdzot būt pat ļoti rasistiski, taču tas nav vairākuma viedoklis. Tomēr šo mazākuma viedokli ir uzķēruši atsevišķi politiķi un to izmanto savās interesēs.

Piemēram, bijusī ārlietu ministre Kristīna Ojulanda sākusi kampaņu, kurā tiek veidots simbolisks saraksts ar valsts nodevējiem. Proti, tiem cilvēkiem, kas atbalsta bēgļu uzņemšana.

Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijā atbildīgās iestādes grēko ar precīzas informācijas izplatīšanu, kas sabiedrībā ļautu kliedēt dažādus mītus. Tas savukārt ir antiimigrācijas aktīvistu rokās.

"Informācija ceļo, izmantojot "Facebook" un citus sociālos tīklus. Visbiežāk tā ir sagrozīta. Piemēram, par to, kādas būs bēgļu sociālās garantijas. Tiek paņemta kaut kāda naudas summa, sadalīta uz bēgļu skaitu. Bez paskaidrojuma, ka daļa naudas aizies infrastruktūras izveidei, valodas kursiem. Līdz ar to - tā nav nauda, ko saņem pats patvēruma meklētāks," raidījumam skaidroja Sūra.

Arī Lietuvā, kas saskaņā ar pēdējiem oficiālajiem datiem apstiprinājusi 325 bēgļu uzņemšanu, valda dažādi mīti. Piemēram, iedzīvotāji satraucas par slimību uzrašanos un naudu bēgļu uzturēšanai.

Paredzams, ka patvēruma meklētājus Lietuvā sākotnēji uzņems Bēgļu uzņemšanas centrs Ruklā. Tas notiks ziemā. Pēc tam, plānots, ka viņi tiks sadalīti pa piecām lielākajām pilsētām. Ar integrācijas jautājumiem strādājošais centrs "Caritas" uzskata, ka mazajās pilsētās bēgļiem iedzīvoties būs grūtāk.

"Mums bijusi pieredze, ka ģimene pārceļas uz mazāku pilsētiņu. Tā bija ģimene no Afganistānas. Bērnus negribēja pieņemt skolā, apsaukāja. Tēvam pat nācies atvairīt uz viņiem mestos akmeņus," stāstīja centra "Carita" pārstāve Lolita Panave.

Paredzēts, ka visvairāk bēgļu nonāks Viļņā, Kauņā un Klaipēdā.

Tikmēr Lietuvas premjerministrs Aļģirds Butkēvičs norādījis: izteikumi no Eiropas Komisijas un Eiropas Padomes vadītāju un atbildīgu amatpersonu puses liecina, ka Baltijas valstis pavisam atteikties no bēgļu uzņemšanas nevar. Pretējā gadījumā vecās Eiropas Savienības dalībvalstis varētu paziņot, ka samazina savas iemaksas.