Eiropas Parlamenta (EP) deputāti uzsākuši savstarpējās diskusijas par to, kā sadalīt Lielbritānijas šobrīd aizņemtās 73 vietas pēc tam, kad Lielbritānija būs pametusi Eiropas Savienību (ES), raksta "Politico".
Eiropas Padome lūgusi EP izsvērt visus pieļaujamos EP vietu sadales variantus, no kuriem tā izvēlēsies labāko un nodos pašam EP apstiprināšanai. Līdzšinējie piedāvājumi variē no ierosinājumiem šos krēslus vienkārši no parlamenta zāles izvākt līdz pat idejām veidot pan-eiropeisku deputātu sarakstu, kurā valstiskajai piederībai vairs nebūtu nozīmes.
Pēdējo atbalsta gan viens no kandidātiem nākamnedēļ gaidāmajās Francijas vēlēšanās Emanuels Makrons, kurš to pat iekļāvis savā priekšvēlēšanu programmā, gan EP Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses prezidents Džiani Pitela no Itālijas. "[Paneiropeisks saraksts] demonstrētu nākamo soli Eiropas demokrātiskās telpas radīšanā," viņš atklājis.
Citi šo ideju jau nodēvējuši par nereālu un federālistisku pieeju, kura pieprasītu ES līguma izmaiņas un palielinātu plaisu starp politiķiem un dalībvalstu pilsoņiem. Šāds saraksts palielinātu eirokrātiju laikā, kad "noskaņojums nav pārāk proeiropeisks," uzskata "Eiropas Tautas partijas" pārstāvis Paulo Rangels no Portugāles.
Turklāt tīri matemātiski šāds solis vēl vairāk samazinātu lielo valstu iedzīvotāju pārstāvniecību EP, kurām jau tagad uz katru iedzīvotāju ir mazāk deputātu nekā mazajām valstīm, tostarp Latvijai.
Arī ierosinājums deputātu skaitu valstu delegācijās atstāt nemainīgu matemātiski tiek vērtēts kā balansa pasliktinātājs. Tomēr abi iepriekšējie tiek vērtēti kā labāki par proporcionālu Lielbritānijas deputātu krēslu sadali starp pārējo dalībvalstu deputātiem, saglabājot patreizējo noteikumu, ka ne no vienas valsts deputātu skaits nevar pārsniegt 96.
Lielbritānijas deputāti ir tiesīgi paturēt savas vietas līdz izstāšanās brīdim no ES. Lielbritānija, kā arī Itālija aizņem 73 EP deputātu krēslus, valstu delegāciju lielumā atpaliekot vienīgi no Vācijas un Francijas.