Krievija varētu zaudēt tiesības piedalīties Eiropas Padomes Ministru komitejas darbā, ja tā neatsāks iemaksas padomes budžetā, un konflikta rezultātā Maskava varētu izlemt izstāties no organizācijas, paziņojis Eiropas Padomes ģenerālsekretārs Turbjērns Jaglanns.
"Ir absolūti nepieļaujami paciest, lai valsts, kura joprojām ir šeit, neveic iemaksas. Nevar būt pa pusei dalībvalsts, pa pusei ne, tā būtu katastrofa visai konvencijai," trešdien debatēs Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas (EPPA) sēdē pavēstīja Jaglanns.
Pēc viņa teiktā, Eiropas Padomes statūtu 9. pants ļauj liegt tiesības valstij piedalīties Ministru komitejā, ja tā divu gadus neveic iemaksas organizācijas budžetā. Krievijas gadījumā šis termiņš beidzas nākamā gada jūnijā, pēc kā "Ministru komitejai ir pienākums piemērot 9. pantu", norādīja Jaglanns. Viņš pieļāva iespēju, ka konflikta rezultātā Krievija var izlemt izstāties no Eiropas Padomes.
Saskaņā ar Eiropas Padomes statūtu 9. pantu Ministru komiteja var apturēt valsts dalību, ja tā divus gadus nepilda savas finanšu saistības, līdz saistību izpildes brīdim.
Krievija pārstāja veikt iemaksas Eiropas Padomes budžetā 2017. gadā, kā rezultātā organizācijas budžeta deficīts šī gada sākumā sasniedza 18 miljonus eiro, vēsta laikraksts "Kommersant". Maskavas iemaksas Eiropas Padomes budžetā gadā ir 33 miljoni eiro, kas veido gandrīz 10% tās budžeta.
EPPA 2015. gada janvāra beigās pieņēma rezolūciju, kurā tika apstiprināts, ka Krievijas delegācijai tiek atņemtas balsstiesības, tiesības piedalīties asamblejas vadošajās institūcijās un iespēja piedalīties asamblejas monitoringa aktivitātēs. Lēmuma iemesls bija Krievijas agresija Ukrainā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!