Otrdienas vakarā Lielbritānijas parlaments lēma par vairākiem būtiskiem jautājumiem attiecībā uz "Brexit" procesu. Piedāvājam ieskatu galvenajās "Brexit" aktualitātēs un otrdien pieņemto lēmumu ietekmi uz Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības (ES).
Aizvadīto mēnešu laikā "Brexit" radījis vairāk jautājumu nekā atbilžu. Zināms, ka Lielbritānija pametīs ES 29. martā, taču centrālais jautājums ir nemainīgs – vai Lielbritānija un ES spēs panākt vienošanos par savstarpējo attiecību ietvaru pēc "Brexit"?
Lielbritānijas premjerministrei Terēzai Mejai un ES novembrī izdevās panākt vienošanās plānu, kurā aprakstītas abu pušu tālākās attiecības pēc 29. marta. Taču pirms divām nedēļām Lielbritānijas parlaments šo plānu noraidīja un tas palielinājis neskaidrību par tālāko "Brexit" attīstību.
Otrdien parlamenta deputātiem bija iespēja ieteikt konkrētus labojumus noraidītajā vienošanās plānā un par tiem balsot. Deputāti balsoja par septiņiem grozījumiem vienošanās plānā, no kuriem apstiprināja divus, raksta britu raidsabiedrība BBC.
Pirmais grozījums, kurš guva deputātu atbalstu, saistīts ar Īrijas robežas jautājumu. Mejas vienošanās plāns paredz noteiktu pasākumu īstenošanu, kas starp Lielbritānijas pārvaldē esošo Ziemeļīriju un ES dalībvalsti Īrijas Republiku neatjaunotu regulētu robežu. Šos pasākumus angliski dēvē par "backstop" plānu. Vairāki "Brexit" atbalstītāji kritizējuši "backstop" plānu un otrdien parlamenta deputātu vairākums lēma, ka nepieciešama jauna vienošanās saistībā ar Īrijas robežas jautājumu.
Jau neilgi pēc šī Lielbritānijas parlamenta lēmuma ES kārtējo reizi paziņoja, ka nav gatava pārskatīt vienošanās plānu, kas sevī iekļauj arī "backstop". "Vienošanās par izstāšanos ir un paliek labākais veids kā nodrošināt organizētu Apvienotās Karalistes aiziešanu no Eiropas Savienības," izteicās Eiropas Padomes vadītāja Donalda Tuska pārstāve, ziņo "The Guardian".
Otrais grozījums, kuru atbalstīja Lielbritānijas parlaments, paredz, ka Apvienotās Karalistes izstāšanās no ES bez vienōšanās nav pieļaujama. Šis grozījums gan nav juridiski saistošs. Balsojuma rezultāts parāda, ka vairums parlamenta deputātu nevēlas bezvienošanās "Brexit", taču viņi nav nākuši klajā ar konkrētiem piedāvājumiem, kā no šāda scenārija izvairīties. Tādēļ "Brexit" bez vienošanās joprojām var notikt, atzīmē BBC.
Otrdienas parlamenta balsojumi Terēzai Mejai snieguši mandātu runāt ar ES un censties panākt grozījumus jautājumā par Īrijas robežu. Brisele jau ilgstoši nemaina savu pozīciju un norāda, ka nav gatava pārskatīt vienošanās plānu. Pašreizējā situācija nostādījusi Lielbritānijas premjerministri ļoti neērtā pozīcijā, kā arī palielinājusi risku, ka Apvienotā Karaliste Eiropas Savienību pamet bez vienošanās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
