'Lai Francija un Vācija nepārņemtu ES' — Vestagere par spēku samēru pēc vēlēšanām  (7)

Sarunā ar žurnālistiem viņa arī vērtēja, kā šīs Eiropas politiskās izmaiņas varētu izmantot mazākās ES dalībvalstis, kā arī iezīmēja, kas, viņasprāt, pašreiz ir aktuālākie drošības izaicinājumi šobrīd Eiropas Savienībā.

"Spitzenkandidat" debates

Lai vairotu uzticību starp Eiropas Savienības (ES) institūcijām un lai Eiropas Komisijas (EK) prezidenta ievēlēšanas procesu padarītu caurspīdīgāku, kopš 2014. gada Eiropas Parlamenta (EP) partijas izvirza "vadošo kandidātu" jeb "spitzenkandidat". Katrai partijai ir iespējams piedāvāt savu kandidātu prezidenta amatam, kuru vēlāk apstiprina Eiropas Padome.

Ņemot vērā, ka pašreizējais EK prezidents Žans Klods Junkers paziņojis, ka vairs nekandidēs uz Komisijas vadītāja amatu, viņa vietā nāks kāds cits. 15. maijā EP norisinājās EK priekšsēdētāja amata vadošo kandidātu debates, kuras bija vienīgās, kur piedalījās visi seši partiju izvirzītie kandidāti: Niko Kijē (Eiropas Kreiso spēku partija), Ska Kellere (Eiropas Zaļo partija), Jans Zahradils (Eiropas Konservatīvo un reformistu alianse), Margrēte Vestagere (Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienība), Manfrēds Vēbers (Eiropas Tautas partija) un Franss Timmermanss (Eiropas Sociālistu partija). "Delfi" ar Vestageri tikās uzreiz pēc šīm debatēm.

Sabiedrības aptaujas rāda, ka vislielāko atbalstu pašlaik bauda Vēbers, kurš nosaukts kā ticamākais nākamais EK vadītājs. Tajā pašā laikā nākamo EK prezidentu arī varētu izvēlēties ne no "vadošo kandidātu" vidus, tostarp bieži tiek minēts Vestageres vārds . "Spitzenkandidat" sistēmā ne vienmēr zināmi visi kandidāti, jo tie var būt arī dalībvalstu valdību vadītāji, kas pieejami amatam.

Kompromisa meklējumos

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Vestagere norādīja, ka, lai arī kandidātu starpā ir ļoti dažādi viedokļi, kā tikt galā ar ES izaicinājumiem, ir arī "saskares punkti", kas nozīmē, ka ir iespējams kopīgi strādāt un mēģināt rast kompromisu, kas šobrīd ir īpaši nozīmīgi. Skaidrojot, ar kurām partijām Vestagere būtu gatava sadarboties, ar kurām noteikti ne, komisāre norādīja: "Šobrīd grūti pateikt, kuras partijas mums ir vistuvākās. Skaidrs ir tas, ka mums nepieciešama spēcīga koalīcija, kas ir vienisprātis par fundamentālām vērtībām, jo daļa no tām šobrīd ir apdraudētas. Piemēram, likuma vara, preses brīvība." Lielāka skaidrība, kā viņa norāda, gaidāma pēc EP vēlēšanām.

Komisāre atzina, ka pēc EP vēlēšanām dinamika ES valstu vidū mainīsies, jauniem pārstāvjiem nākot pie varas. Vēl dinamiku būtiski ietekmēs "Brexit". Ja Lielbritānija tiešām izstāsies no ES, "tad būs varas vakuums", kas būs jāaizpilda. Ņemot vērā, ka Lielbritānija ir spēlējusi būtisku lomu ES, turpmāk, iespējams, šo lomu varētu aizstāt "mazākas valstis, kas veido koalīcijas un iestājas par kopīgām interesēm". Kā teica komisāre, lai Francija un Vācija nepārņemtu ES un lai turpinātu pastāvēt "veselīga dinamika valstu starpā", dažādu valstu koalīcijām vajadzētu kļūt enerģiskākām un aktīvākām.

Runājot par eiroskepticismu iedzīvotāju vidū, komisāre skaidroja, ka "ir jāparāda, ka mēs varam mainīties" un kā vienu no piemēriem minēja to, ka Komisija kļūst vienlīdzīgāka dzimumu ziņā. "Vienāds skaits sieviešu un vīriešu. Kad parādi reālas izmaiņas un tiek salauzti esošie priekšstati par to, kā izskatāmies, tiek salauzts arī veids, kā domājam," teica Vestagere.

Pret 'Nord Stream 2' EK bezspēcīga

Atbildot uz jautājumu par komunikācijas nepietiekamību starp ES rietumos esošajām valstīm un Baltijas reģionu, Vestagere teica: "Ģeogrāfija ir daļa no tā, kā mēs nosakām savas prioritātes. Es redzu un jūtu atšķirības. Kad valstij ir blakus kaimiņš, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, apstākļi ir pavisam citādi." Komisāre minēja, ka labs komunikācijas piemērs ir darbs komitejās, kur sevi pārstāv dažādas arodbiedrības un nevalstiskās organizācijas, kas piedāvā dažādas perspektīvas un problēmu risinājumus. "Es nožēloju, ka neesmu ceļojusi pietiekami ārpus galvaspilsētām, jo tā ir iespēja labāk izprast sabiedrību un nevis mācīt, bet mācīties. Kad iepazīsti labāk cilvēkus, labāk izproti, kas nepieciešams," sacīja Vestagere.

Runājot par izaicinājumiem drošības jomā, kas satrauc Baltijas reģiona valstis, komisāre atzina, ka ES "vajadzētu vairāk par sevi rūpēties", ņemot vērā esošos izaicinājumus. Kā lielākos izaicinājumus ALDE pārstāve minēja kiberdrošības un hibrīdkara draudus, jo var tikt ievainota "mūsu demokrātija, mūsu elektrība, infrastruktūra, viss sabiedrībai būtiskākais". Tajā pašā laikā Vestagere noliedza, ka ES būtu nepieciešama sava armija, jo "tas, kas uzreiz nāk prātā, ir tradicionālā un nacionālā armija, bet ir labāki veidi, kā mēs varam sanākt kopā un palīdzēt viens otram." Vestagere arī norādīja, ka ES vajadzētu veiksmīgāk izmantot esošos resursus drošības jomā, jo, piemēram, ASV drošībai veltītos resursus tērē lietderīgāk. "Mums ir daudz un dažādas ieroču un tanku sistēmas, bet neesam spējuši nodrošināt, ka tās pilnvērtīgi darbotos kopā," teica komisāre.

Komentējot Krievijas "Nord Stream 2" projektu, kas tiek uzskatīts par vienu no aktuālajiem drošības riskiem, EK prezidenta amata kandidāte žurnālistiem skaidroja, ka "esošā Eiropas Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai rastu šim risinājumu", tomēr tas nav bijis pietiekami un šobrīd vairs nav iespējams ietekmēt projektu attīstību.

Kā vienu no bažām EP vēlēšanu sakarā komisāre minēja viltus ziņu un dezinformācijas izplatību, kur nepieciešams sadarboties ar lielajām tehnoloģiju kompānijām un rast kopīgus risinājumus. "Šo lietu regulēšana paņem ilgu laiku un visticamāk notiks vēl vairākas vēlēšanas, līdz stāsies spēkā likums, par kuru vienosimies," skaidroja Vestagere. "Komisija ir daudz strādājusi pie šīm lietām, bet jāņem vērā, ka liela daļa manu kolēģu ir dzīvojuši cauri citiem laikiem, kur valsts cenzūra ir bijusi ikdienas problēma. Esam mēģinājuši tamdēļ regulējumus līdzsvarot, lai, no vienas puses, būtu atvērta un dažreiz stingra diskusija, bet tajā pašā laikā, lai mēs sekotu līdzi tam, kā vēlēšanu process var tikt ietekmēts ar netaisnīgiem motīviem," teica Vestagere.

Lēmumu caurspīdīgums

Šogad par EK ģenerālsekretāru paātrinātā procesā tika iecelts Martins Zelmaiers, kas izraisīja sašutumu gan ES institūciju strādājošo, gan iedzīvotāju vidū. Ņemot vērā šos notikumus, ES līmenī risinājušās diskusijas par to, cik lēmumu pieņemšanas process ir caurspīdīgs un cik ieceltie komisāri un citi darbinieki ir amatam atbilstoši. ES institūciju darba caurspīdīgums arī ir bija viena no tēmām, par kuru sprieda EK prezidenta amata kandidāti.

Vestagere, komentējot situāciju ar Zelmaieru, sacīja: "Daudz kas ir jau paveikts tieši šī gadījuma sakarā gan no Eiroparlamenta, gan Eiropas Komisijas puses, lai nodrošinātu, ka darbā nolīgšanas procedūras ir pietiekami caurspīdīgas un ka cilvēki tiek pārbaudīti amatiem, uz kuriem pretendē." Tajā pašā laikā komisāre norādīja, ka pat pēc piecu gadu darba EK viņai vēl joprojām dažreiz sagādā grūtības izlasīt visus nepieciešamos dokumentus, "jo tie veidojas no trīs vai četru burtu saīsinājumiem un tas nav ļoti parocīgi nevienam, kas vēlas ar dokumentu saturu iepazīties vai to apspriest." Komisāre norādīja, ka "nepieciešams izmantot tādu valodu, kas mudina cilvēkus iesaistīties kopējā diskusijā, nevis slēpties ar akronīmiem, kurus neviens, ieskaitot to, kas tos izmanto, reāli nesaprot".

Ņemot vērā, ka ir vairākas valstis, kas cer uz pievienošanos ES, viens no jautājumiem, kas interesēja žurnālistus, bija arī par jaunu dalībvalstu uzņemšanu. Komisāre skaidroja, ka nākamā paplašināšanās būs grūta un atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo iepriekš bija pavisam citāda situācija un atmosfēra, no kā esam mācījušies". Vienlaikus Vestagere norādīja, ka "ir svarīgi saglabāt perspektīvu, ka kādudien varēsi būt daļa no Eiropas Savienības" un veikt pozitīvas pārmaiņas, lai izpildītu "Kopenhāgenas kritērijus".