Igaunijai ir jāmeklē līdzīgi domājoši partneri Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (EPPA), tomēr valdība neatbalsta iespēju valstij aiziet no organizācijas, ceturtdien paziņoja Igaunijas premjerministrs Jiri Ratass.
Komentējot Krievijas balsstiesību beznosacījuma atjaunošanu EPPA, Ratass žurnālistiem atzina, ka tāds lēmums nebija pārsteigums, bet tāpat bija vilšanās. Ratass piebilda, ka nav novērsti iemesli, kuru dēļ Krievijas balsstiesības tika atceltas.
Viņš piebilda, ka Igaunijai ir jāatrod līdzīgi domājoši partneri organizācijā, un valdība pašlaik neatbalsta ideju, ka Igaunijai būtu jāatstāj EPPA.
Igaunijas iekšlietu ministrs un Konservatīvās tautas partijas (EKRE) priekšsēdētājs Marts Helme ceturtdien pauda viedokli, ka Igaunijai nevajadzētu tērēt nodokļu maksātāju naudu dalībai Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā.
Helme preses konferencē pēc valdības sēdes atzina, ka ārpolitikas veidotāji nevar būt tik karstgalvīgi kā politisko partiju biedri, un citas valdības koalīcijas partijas neatbalstot viņa ierosinājumu.
Viņš piebilda, ka balsojums parāda, ka draudzīgi noskaņoti pret Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ir lielākās daļas Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri un valdību līderi, ne tikai Francijas galēji labējo līdere Marina Lepēna un Itālijas vicepremjers Mateo Salvīni.
EKRE līderis norādīja, ka viņa partijai ir stingra pozīcija, ka Igaunijai ir jāizvairās no tādas "viss rit ierastajās sliedēs" pieejas šajā jautājumā.
"Kādam ir jāiekustina lietas," viņš paziņoja.
26. jūnijā EPPA vienojās atjaunot Krievijas balsstiesības, kuras tika apturētas, reaģējot uz Ukrainai piederošās Krimas pussalas aneksiju 2014. gadā.
Kā ziņots, protestējot pret balsstiesību atjaunošanu Krievijai, Baltijas un vēl četru valstu delegācijas pārtraukušas dalību Strasbūrā notiekošajā EPPA sesijā un nolēmušas atgriezties mājās, lai ar savu valstu valdībām un parlamentiem konsultētos par kopīgu rīcību nākamajās sesijās.
Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Ukrainas, Gruzijas, Polijas un Slovākijas delegāciju paziņojumā teikts, ka EP ir vairāk ieinteresēta aizstāvēt agresoru, nevis agresijas upurus, un tāpēc organizācijas nākotne ir apdraudēta, jo tā zaudē cilvēku uzticību.
EP nav Eiropas Savienības institūcija. EP ir atsevišķa organizācija, kas apvieno gandrīz 50 Eiropas valstis un kuras deklarētais mērķis ir veidot kopēju demokrātisku un tiesisku telpu Eiropā, liecina ĀM mājaslapā publicētā informācija.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
