Krimināllietas pret noslepkavoto žurnālisti ir izbeigtas, bet aptuveni 30 civillietas pret Karuanas-Galicijas ģimeni joprojām turpinās, ceturtdien publiskotā vēstulē norādīja komisāre.
Šo civilprasību dēļ nelaiķes ģimene pakļauta nepamatotam finansiālam spiedienam, turklāt situācija raisa bažas par mediju brīvību un likuma varu Maltā, skaidroja Mijatoviča.
"Es uzskatu, ka pašreizējie nosacījumi, kas ļauj lietas par apmelošanu vērst pret mantiniekiem, pakļauj žurnālistus un viņu ģimenes riskam un vājina pētniecisko žurnālistiku," norādīja komisāre.
Atbildē, kas publicēta laikrakstā "Times of Malta", premjerministrs skaidroja, ka Maltas valdība nevar civillietās "iejaukties vai tās izbeigt", jo tas būtu pretrunā ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas garantētajām tiesībām uz taisnīgu tiesu.
Kopš žurnālistes slepkavības 2017. gada oktobrī Eiropas Padome paudusi bažas par likuma varu Maltā, kā arī par slepkavības izmeklēšanu.
Padome aicināja veikt atklātu izmeklēšanu par to, vai žurnālistes slepkavību varēja novērst.
53 gadus vecā Karuana-Galicija, kas atspoguļoja tā dēvēto Panamas dokumentu skandālu un citas delikātas tēmas, tika nogalināta 2017. gada 16. oktobrī automašīnas sprādzienā netālu no savas mājas.
Karuana-Galicija bija starp Maltas ievērojamākajām personām, pateicoties daudz lasītam žurnālistes blogam, kurā viņa atmaskoja noziedzību un korupciju, vēršoties gan pret premjeru Muskatu, gan pret opozīcijas pārstāvjiem.
Žurnālistes dēli pēc viņas nāves pieprasīja premjerministra Muskata atkāpšanos, apsūdzot viņu nesodāmības kultūras radīšanā un Maltas pārvēršanā par "mafijas salu".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
