Baltkrievijas protestu līderei Koļesņikovai piešķirta Vāclava Havela balva  (54)

Koļesņikova pašreiz atrodas ieslodzījumā Baltkrievija. Balvu viņas vietā saņēma viņas māsa Tatjana Homiča, kura sacīja, ka Koļesņikova, droši vien, veltītu šo balvu baltkrievu tautai.

Miljoniem baltkrievu cīnās katru dienu, lai veidotu nākotni un būtu brīvi, sacīja Homiča.

39 gadus vecā bijusī filharmonijas orķestra flautiste Koļesņikova kopā ar opozīcijas līderi Svetlanu Tihanovsku (Svjatlanu Cihanousku) un kampaņas partneri Veroniku Cepkalo vadīja pagājušās vasaras masu protestu kustību pret ilggadējo Baltkrievijas autoritāro līderi Aleksandru Lukašenko.

2020. gada septembra sākumā Koļesņikovu Minskā nolaupīja Baltkrievijas drošības dienests, un valdības amatpersonas centās deportēt viņu uz Ukrainu, bet viņa uz robežas saplēsa savu pasi.

Koļesņikova ir vienīgā protestu līdere, kas joprojām ir Baltkrievijā, kur viņa izcieš 11 gadu cietumsodu par nacionālās drošības apdraudēšanu, sazvērestību, lai sagrābtu varu, un ekstrēmistu organizācijas izveidošanu.

Vāclava Havela balvu 2013. gadā nodibināja Eiropas Padomes Parlamentārā Asambleja (EPPA), organizācija "Harta 77" un Vāclava Havela bibliotēka. Balvas apmērs ir 60 000 eiro. Balva tiek piešķirta personām vai nevalstiskām organizācijām, kuras aktīvi iestājas par cilvēktiesību aizsardzību.

Iepriekšējos gados Vāclava Havela balvu saņēmusi Nobela Miera prēmijas laureāte Irākas jezīdu aktīviste Nadia Murada un čečenu cilvēktiesību aktīvists Ojubs Titijevs, kurš 18 mēnešus bija ieslodzīts cietumā Krievijā. Balvas saņēmēju vidū ir arī uiguru aktīvists Ilhams Tohti, kurš no 2014. gada Ķīnā izcieš mūža ieslodzījumu par separātismu.

Neatkarīgās Čehijas pirmais prezidents Havels, kurš mūžībā aizgāja 2011. gadā, bija rakstnieks, dramaturgs, politiķis, disidents, cilvēktiesību aizstāvis un viens no galvenajiem cīnītājiem 1989. gada Samta revolūcijā pret komunisma jūgu.

Pēc komunistiskā režīma sabrukuma Havels tika ievēlēts Čehoslovākijas prezidenta amatā. Kad Čehoslovākija 1993. gadā sadalījās, viņš kļuva par neatkarīgās Čehijas pirmo prezidentu, bet 1998. gadā tika valsts galvas amatā pārvēlēts. 2003. gadā, noslēdzot otro pilnvaru termiņu Čehijas prezidenta amatā, Havels atgriezās pie radošā darba. Pēc prezidentūras beigām Havels arī aktīvi pievērsās cilvēktiesību aizstāvībai.