Krievija jau ir pieņēmusi lēmumu par izstāšanos no Eiropas Padomes un attiecīga ārlietu ministra Sergeja Lavrova vēstule nodota Eiropas Padomes ģenerālsekretāram, otrdien paziņoja Krievijas delegācijas vadītājs Pjotrs Tolstojs.
Viņš savā "Telegram" kanālā pavēstīja, ka "Krievija izstājas no Eiropas Padomes pēc savas gribas, tas ir apdomāts lēmums". Tolstojs piebilda, ka Krievija negrasās maksāt ikgadējo iemaksu par 2022.gadu.
Krievijas izstāšanās no Eiropas Padomes nozīmē, ka Krievijas iedzīvotāji turpmāk vairs nevarēs vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) Strasbūrā.
Arī pēc Krievijas izstāšanās ECT turpinās izskatīt jau iesniegtās sūdzības. To ir aptuveni 15 000.
Krievijai būs pienākums pildīt visus lēmumus, ko ECT pieņems pēc tās izstāšanās no Eiropas Padomes.
Ukraina pirmdien aicināja nekavējoties izslēgt Krieviju no Eiropas Padomes, norādot, ka Krievijai nav tiesību atrasties šajā cilvēktiesību organizācijā pēc iebrukuma kaimiņvalstī.
Padomes izpildstruktūra - ministru komiteja - apturēja visas Krievijas tiesības uz pārstāvniecību dienu pēc iebrukuma, bet izslēgšana būtu bijis bezprecedenta notikums.
"Mēs mudinām jūs pieņemt lēmumu par tūlītēju Krievijas izslēgšanu no Eiropas Padomes," pirmdien Eiropas Padomes Parlamentārajai asamblejai (EPPA) sacīja Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, uzrunājot forumu ar videosavienojuma starpniecību.
Krievijas uzbrukums nozīmē, ka tā "nevar ilgāk palikt Eiropas ģimenē".
Parlamentārajai asamblejai, kas šobrīd sapulcējusies, lai diskutētu par Krievijas iebrukumu, nav pilnvaru izslēgt kādu dalībvalsti, bet tā var ieteikt to ministru komitejai, kas var šādu soli īstenot.
Neviena dalībvalsts nekad nav izslēgta no Eiropas Padomes.
Militārās huntas pārvaldītā Grieķija 60.gadu beigās izstājās no organizācijas. Šādu soli tagad spērusi arī Krievija, lai izvairītos no apkaunojošās izslēgšanas.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
