Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) tikusi uztverta kā starptautiska miera un drošības sargātāja jau teju 80 tās pastāvēšanas gadus. Tomēr kopš Krievijas brutālās invāzijas Ukrainā pagājušā gada februārī ANO virzienā tiek vērsts aizvien vairāk dusmīgas kritikas sitienu. Gan par tās nespēju saukt pie atbildības Krieviju par tās imperiālajiem centieniem, gan par pašas organizācijas kļūšanu par Kremļa dezinformācijas izplatīšanas instrumentu. Tā tas bija, piemēram, no organizācijas puses šogad aktīvi aicinot svinēt Krievu valodas dienu.
Kritiski komentāri aizvien biežāk un skaļāk izskanējuši arī no politisko līderu puses. Cita starpā skarbs, kritizējot Krievijas neierobežoto darbību ANO, šī gada sākumā bija tobrīd vēl ārlietu ministra funkcijas pildošais Edgars Rinkēvičs.
Skaidrot kritikas pamatotību par ANO dienaskārtību un funkcijām "Delfi" lūdza ANO Drošības padomes Latvijas sekretariāta speciālo uzdevumu vēstnieku Andreju Pildegoviču.
Kāda loma ANO ir starptautiskajā arēnā?
Manā vērtējumā, šī noteikti ir atslēgas organizācija. ANO ir ar visplašāko pārstāvniecību, kas apvieno 193 pasaules valstis. ANO Ģenerālo asambleju es labprāt salīdzinu ar tādu kā "pasaules parlamentu" – vietu, kur tiešām jebkura valsts neatkarīgi no sava lieluma, ekonomikas svara vai iedzīvotāju skaita ir tiesīga un spējīga paust savu viedokli un pozīciju
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!