suns, pilsēta, cilvēki, pūlis
Foto: Shutterstock
Koronavīrusa pandēmija, karš Ukrainā, spējais pārtikas preču un komunālo pakalpojumu cenu kāpums – aizvadīto gadu trauksmainie notikumi eiropiešu psihei par labu nav nākuši. Īpašu spriedzi pārcieš pilsētnieki, jo viņiem ārējo stresa faktoru ir vairāk nekā lauciniekiem. Kādēļ dzīve pilsētā var būt bīstama mentālajai veselībai? Un kā pilsētvara var samazināt potenciālos draudus?

Pilsētnieki "uz tabletēm"


Aizvien vairāk Eiropas pilsētu iedzīvotāju cieš no depresijas un paaugstināta trauksmes līmeņa, teikts Eiropas pilsētu alianses "Eurocities" nesenākajā publikācijā. Eksperti ceļ trauksmi par to, ka viens no biežākajiem nāves iemesliem 18 līdz 25 gadus vecu jauniešu vidū ir pašnāvība. Skaitļi ir biedējoši. Beļģu pilsētiņā Gentē, kā vēsta pašvaldība, katrs desmitais pieaugušais iedzīvotājs lieto antidepresantus. 

Kā aplēsuši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) eksperti, iedzīvotāju psihiskie traucējumi Eiropai ik gadu izmaksā 4% no IKP. Puse izdevumu ir tiešās izmaksas – veselības aprūpes sistēmas izdevumi, slimības pabalsti, otra puse – industrijas zaudējumi. Cilvēkiem ar psihiskām kaitēm nodarbinātības līmenis ir par 10-15% zemāks nekā veseliem cilvēkiem. Personas ar nopietnām garīgās veselības problēmām divas trīs reizes biežāk kļūst par bezdarbniekiem. Līdz pandēmijai katrs desmitais eiropietis vismaz reizi bijis darbnespējīgs depresijas dēļ

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!