Faktu pārbaude: Nav pierādījumu par vegāniskās "gaļas" kaitīgumu  (3)

Šādiem apgalvojumiem pierādījumu nav, un bloga ierakstā citētie pētījumi šādu secinājumu izdarīt neļauj. Veselības riski saistībā ar gaļas aizvietotājiem, tāpat kā ar jebkuru pārstrādātu pārtiku, ir atkarīgi no sastāvdaļām.

Šis jautājums vispirms jāskatās plašāk – stipri apstrādāti pārtikas produkti, piemēram, gatavie ēdieni un gaļas aizvietotāji, tiek pakļauti daudziem rūpnieciskiem procesiem. Tos silda, sadala uzturvielas un proteīnus, veido vajadzīgajās formās un sablīvē.

"Report24" rakstā ir atsauce uz diviem pētījumiem. Pirmajā no tiem teikts, kā stipri apstrādāti pārtikas produkti un to izcelsme – augu vai dzīvnieku – ietekmē sirds un asinsvadu slimību risku. Otrajā pētījumā tika meklētas sakarības starp stipri apstrādātu pārtikas produktu patēriņu, vēža risku un mirstību no vēža.

Ja rūpīgāk aplūkojam abus pētījumus, var redzēt, ka tie balstās uz vieniem un tiem pašiem Lielbritānijas "Biobank" datiem. Laika posmā no 2009. līdz 2012. gadam vairāk nekā 100 000 Lielbritānijas iedzīvotāju tika iztaujāti par viņu uzturu. Šī informācija vēlāk tika salīdzināta ar datiem par mirstību un pacientu slimības gaitu, lai pētītu sirds un asinsvadu slimību, kā arī vēža riska faktorus.

Pirmajā pētījumā tikai 0,2% testēto pārtikas produktu bija augu izcelsmes gaļas aizvietotāji, bet otrajā netika atsevišķi izdalīti augu un dzīvnieku izcelsmes produkti. Tāpēc nav iespējams noteikt precīzu šo produktu risku, pamatojoties uz vienu pētījumu.

Abu pētījumu galvenais uzdevums nebija noskaidrot tieši augu izcelsmes gaļas alternatīvu ilgtermiņa sekas. Turklāt 2010. gadā cilvēkiem pieejamie gaļas aizstājējprodukti nav salīdzināmi ar šo pašu produktu piedāvājumu mūsdienās. "Pamatojoties uz šiem datiem, nevar secināt, ka augu izcelsmes gaļas alternatīvu patēriņš palielina sirds un asinsvadu slimību vai vēža risku," norāda Vācijas Diabēta centra Sistēmisko pārskatu grupas vadītāja Sabrina Šlesingere.

Gluži pretēji – abi pētījumi apstiprina daudz ko, kas jau bija zināms pirms tam: sabalansēts uzturs, kura pamatā ir dārzeņi un augļi, uzlabo sirds un asinsvadu veselību. Tādas pārtikas preces kā čipsi, cukuroti dzērieni, kūkas, cepumi un saldumi tiek uzskatītas par neveselīgām neatkarīgi no tā, vai tās ir rūpnieciski ražotas vai pašu gatavotas, un tās jālieto mēreni.

Iepērkoties mēs bieži uz iepakojuma redzam – "Nutri-Score". Tas ir piecu krāsu uzturvērtības novērtējums, kas atspoguļo pārtikas produkta vai dzēriena kopējo uzturvērtību, pamatojoties uz informāciju, kas pieejama iepakojuma aizmugurē dotajā uzturvērtības tabulā. Kopējo uzturvērtību novērtē uz 100 g/ml, un tiek piešķirts vērtējums no A līdz E. Zaļš nozīmē labs, sarkans – slikts. Līdzīgi darbojas arī NOVA klasifikācija, kas tiek izmantota pētījumos. "NOVA-Score" norāda, kādā mērā ir apstrādāts pārtikas produkts, un iedala to četrās kategorijās pēc pārstrādes pakāpes. Šī klasifikācija no zinātniskā viedokļa ir strīdīga, un ir daudz dažādu sistēmu ar dažādiem kritērijiem, lai noteiktu pārtikas pārstrādes pakāpi.

Lielbritānijas "Biobank" aptaujā, uz kuru balstās pētījumi, uzturu novērtēja, aptaujātajiem anketās pašiem norādot, ko ēduši pēdējo 24 stundu laikā. Taču šajās anketās bieži nav specifiskas informācijas par pārtikas pārstrādes pakāpi, kas ir nepieciešama precīzai NOVA klasifikācijas pielietošanai.

Nesen veikts Vīnes Universitātes kohortas pētījums atklāja, ka stipri pārstrādāti dzīvnieku izcelsmes produkti palielina multimorbiditātes – vairāku vienlaicīgu slimību – risku, tostarp vēža, sirds un asinsvadu slimību. Tas pats attiecas uz cukurotiem un saldinātiem bezalkoholiskajiem dzērieniem. Savukārt citām apakšgrupām, piemēram, stipri pārstrādātiem graudu produktiem vai augu izcelsmes alternatīviem produktiem, paaugstināts risks netika konstatēts.

Turklāt augu izcelsmes gaļas alternatīvas atšķiras ne tikai pēc pārstrādes pakāpes, bet arī lietotajām sastāvdaļām, kā arī sāls un piesātināto taukskābju satura. Tāpēc šo produktu vispārējs novērtējums nav iespējams, skaidro Vācijas Uztura biedrība.

Vai gaļas aizvietotāji ir veselīgāki, kopumā nav iespējams pateikt, norāda Berlīnes Patērētāju centra pārstāve Brita Šauca. Eksperti un zinātnieki ir vienisprātis: lai izdarītu pamatotus secinājumus par diabētu, sirds un asinsvadu slimībām, kā arī vēzi, nepieciešami visaptveroši ilgtermiņa pētījumi.

Tāpēc ieteicams gaļas aizvietotājus uzturā iekļaut ne pārāk bieži un labāk izvēlēties neapstrādātu pārtiku. "Piemēram, var pats no sarkanajām lēcām vai pupiņām pagatavot garšīgus burgerus. Arī dabīgais tofu ir mazāk apstrādāts nekā parastie gaļas aizvietotāji," saka Šauca.

Jau gadiem ilgi tiek izplatīta dezinformācija un maldinoši apgalvojumi par laboratorijas gaļu jeb mākslīgo gaļu. Populāri šo vēstījumu varoņi ir "miljardieri kā Bils Geitss", tā norādīts arī "Report24" rakstā. Šie mītiskie tēli aktīvi aicina uzturā turpmāk lietot laboratorijas gaļu un no kukaiņiem iegūtus miltus. "Nekas no tā patiešām nav veselīgs cilvēkiem," saka bloga autori. Tomēr tā sauktie pētījumi un "pierādījumi" tam, ka laboratorijas gaļa izraisa vēzi, jau sen ir atspēkoti.

*Faktu pārbaudes materiālu finansē Eiropas Mediju un informācijas fonds (EMIF), ko pārvalda "Calouste Gulbenkian Foundation".