Latvija joprojām ir vien no dažām Eiropas Padomes dalībvalstīm, kurā nav ratificēta Stambulas konvencija. Dokumentu esam parakstījuši, izrādot interesi situāciju uzlabot, taču tas mums neuzliek par pienākumu veikt konvencijā prasītos soļus. Starptautiskās vienošanās būtība ir nepieļaut vardarbību ģimenē un vardarbību pret sievietēm. Latvijā dokumenta ratificēšanai trūkst politiskās gribas un tās neesamība cieši saistīta ar dažādiem mītiem, kas apvij Stambulas konvenciju. Piemēram, ka tā popularizēs "genderismu un homoseksualitāti". Portāls "Delfi" skaidro, ka tā nav taisnība.
Lai arī mīti par Stambulas konvenciju ir seni un par tiem jau runāts agrāk, joprojām aplami uzskati par šo dokumentu sabiedrībā ir populāri. Lielākā daļa Eiropas Padomes dalībvalstu dokumentu jau ir ratificējušas, proti, uzņēmušās saistības prasīto pildīt. Ir skaidrs, ka ratificēšana Latvijai paredzēs pamatīgu darbu, kā arī izmaksās naudu, taču visticamāk arī krietni uzlabos situāciju ar vardarbību Latvijā.
Konvencija paredz cīņu ne tikai vardarbību pret sievietēm, kas joprojām ir plaši izplatīta un visbiežāk tiek īstenota no dzīvesbiedra puses. "Eurostat" dati rāda, ka Latvija ir ES līdere ar vislielāko sieviešu īpatsvaru starp noslepkavotajiem cilvēkiem – 60%, kamēr ES vidēji tie ir 37%. Kopumā savas dzīves laikā Latvijā no partnera fiziskas vardarbības ir cietušas 30% sieviešu, kas arī ir vairāk nekā vidēji ES.
Konvencija paredz aizsardzību arī cilvēkiem ar dažādām seksuālām orientācijām un dzimuma identitātēm. Pašlaik tā nav ratificēta Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Slovākijā, Ungārijā, Bulgārijā, Armēnijā un Azerbaidžānā. Savukārt, Turcija, kura pirmā uzņēmās šīs saistības, no konvencijas ir izstājusies. Starp citu, šīs valstis iepriekšminētā topa par sieviešu īpatsvaru nogalināto vidū augšgalā gozējas kopā ar mums.
Viens no populāriem attaisnojumiem, kāpēc daļa sabiedrības neatbalsta konvencijas ratifikāciju, ir, ka "tajā runā par "genderu" un popularizē dzimuma maiņas idejas". Tā nav tiesa. Stambulas konvencija neko nepopularizē, bet gan paredz vienlīdzīgas tiesības arī cilvēkiem ar dažādām orientācijām un dzimuma identitātēm. Konvencijā izmanto divus jēdzienus – bioloģiskais dzimums un sociālais dzimums. Bioloģiskais ir tas, ar kuru cilvēks piedzimst. Bet sociālais veidojas no priekšstata, kas ir vīrišķīgs un sievišķīgs. Piemēram, sievietes nēsā kleitas, bet vīrieši staigā biksēs. Ne visi cilvēki vēlas sekot šiem sabiedrības priekšstatiem. Līdz ar to konvencija paredz rūpes arī par to, lai no vardarbības neciestu cilvēks, kurš ģērbjas vai izturas it kā neatbilstoši sabiedrības gaidām un stereotipiem.
Tas nozīmē ne tikai to, ka vienlīdz rūpīgi jāvēršas pret šādiem noziegumiem, bet jāstrādā arī pie prevencijas, kas šajā gadījumā nozīmē sabiedrības izglītošanu. Tātad arī izglītošanu par dažādām sabiedrības grupām, lai mazinātu neiecietību pret tām. Lai arī nav zināmi precīzi dati par vardarbību pret LGBT kopienas pārstāvjiem, taču Eiropas Savienībā pētījumi liecina, ka ir dalībvalstis, kurās līdz pat 50% LGBT cilvēku saskaras ar naida runu un noziegumiem.
Lai uzlabotu situāciju Latvijā, ratificējot konvenciju, būtu jāievieš arī seksuālā/veselības izglītība, kas stāstītu ne tikai par dažādām seksuālām orientācijām, bet arī drošu attiecību veidošanu un reproduktīvo veselību. Taču arī šai iniciatīvai joprojām sabiedrībā ir pretestība, līdz ar to Latvijas jaunieši nereti šādu informāciju spiesti iegūt internetā. Un tas nereti noved pie neveselīgas izpratnes par attiecībām un seksualitāti.
Bieži dzirdēts naratīvs konvencijas pretinieku teiktajā ir bailes no "stiprās sievietes tēla kultivēšanas, attālināšanās no sievietes lomas" utml. Taču tieši šādi uzskati veicina nevienlīdzību. Šādus pārmetumus nereti saņem sievietes, kuras publiski iestājas par vienlīdzību. Stambulas konvencija paredz cīņu arī pret nevienlīdzību, kas nozīmē ne tikai likumiski vienādas tiesības, bet arī praktiski vienādas iespējas. Un šajā lauciņā, ratificējot konvenciju, Latvijā būtu daudz darba, piemēram, izglītojot policijas darbiniekus, pedagogus un ārstus, lai vardarbību ģimenē savlaicīgi pamanītu, organizēti rīkotos un dotu iespējas sievietei tālāk dzīvot drošībā un izvairīties no upura vainošanas.
Maldīgi ir arī uzskati, ka Stambulas konvencija paredz legalizēt poligāmiju, atļaut vīriešiem izmantot sieviešu tualetes utml. Poligāmija nav atļauta nevienā Eiropas valstī. Tiesa, ka tiešā tekstā konvencija neparedz arī legalizēt viendzimuma laulības vai mainīt izglītības programmas. Taču tā paredz virzību vienlīdzības virzienā. Ja valsts to vēlas sasniegt, ir jāsper arī solis arī viendzimuma attiecību reģistrācijā. Taču runājot par izglītības programmām – arī izmaiņas tajās tiešā tekstā nav paredzētas, taču konvencijā liels uzsvars likts uz prevenciju. Un galvenais ierocis prevencijā ir izglītošana. Valstij pašai jāizvēlas, kā to panākt. Lai arī runājot par seksuālās izglītības ieviešanu skolās, politiķi nereti aizbildinās, ka tas jau šobrīd var notikt sociālo zinību ietvaros. Realitāte diemžēl liecina, ka seksuālās izglītības līmenis Latvijā ir zems, par ko liecina, piemēram, STS izplatība.
Viens no populārajiem viedokļiem šajā jautājumā ir arī – "ratifikācija neko nemainīs, Latvijas likumi jau vardarbību nepieļauj". Tehniski tā ir patiesība. Taču ir vairākas jomas, kurās Stambulas konvencija paredz uzlabojumus un ratificēšanas gadījumā Latvijai tie obligāti būs jāveic.
"Tā paredz, ka mums ir specializēti bezmaksas pakalpojumi. Bet šobrīd mēs redzam, ka ja sieviete vēlas saņemt palīdzību anonīmi, viņa to nevar. Centrs "Marta" šādos gadījumos piesaista ziedotāju palīdzību. Bet sodīšanas jomā ir svarīgi, ka cilvēki, kas ir atbildīgi par šo vardarbību, saņem sodu un tiek saukti pie atbildības," to uzsver centra "Marta" vadītāja Iluta Lāce, piebilstot, ka ne mazāk svarīgi arī darbi prevencijas un starpinstitucionālās sadarbības jomās.
Turklāt šajā gadā pēc centra lūguma "SKDS" veiktā aptaujā noskaidroja, ka 45% sieviešu un 35% vīriešu nepiekrīt, ka pašreizējie Latvijas normatīvie akti ļauj pilnībā aizsargāt sievieti no vardarbības.
Tātad pašlaik Latvija ir parakstījusi Stambulas konvenciju, taču nav to ratificējusi. Labklājības ministrijā jau ir izstrādāts likumprojekts, kas sagatavotu Latviju ratifikācijai, taču pagaidām tā pieņemšanai trūkst politiskās gribas. Likumprojekta izskatīšanu var ierosināt gan valdība, gan Saeima. Portāls "Delfi" ielūkojās kolēģu no žurnāla "Ir" sagatavotajā priekšvēlēšanu "Politiskajā tinderī", kur pieejamas arī vairāku Saeimā ievēlēto partiju pārstāvju atbildes uz dažādiem svarīgiem jautājumiem. Un izskatās, ka šajā sasaukumā politiskās gribas joprojām trūks, jo par ratifikāciju iestājas vien "Jaunā Vienotība" un "Progresīvie" – abām partijām Saeimā kopā ir 36 vietas. "Apvienotais Saraksts", "Nacionālā Apvienība" un "ZZS" ir pret.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
