Ja mums dotu vienu eiro par katru reizi, kad kāds izsakās vai nopublicē rakstu par sociālo mediju negatīvo ietekmi uz jauniešiem, spēju noturēt uzmanību, spēju koncentrēties un smadzeņu darbību vispār, mums būtu… diezgan daudz eiro. Katrā gadījumā podkāsts "Zinātne vai muļķības" pavisam noteitki būtu lielos "plusos". Tāpēc nolēmām noskaidrot – vai tiešām ir tik traki ar to sociālo mediju plašpatēriņu un mūsu smadzeņu un prāta labbūtību?
Podkāstā "Zinātne vai muļķības" šo jautājumu uzdevām Aināram Stepenam, asociētajam profesoram neiroloģijā, Rīgas Stradiņa universitātes vadošajam pētniekam un Izglītības un zinātnes direktoram Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kā arī Annai Zanei Litauniecei, neiroloģei un atmiņas speciālistei Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā.
Viss ir mērenībā. Tā ir atbilde, komentē Stepens. Profesors norāda, ka mēs parasti skatāmies uz notikumiem caur prizmu "šeit un tagad", taču vajadzētu tvert lielo bildi.
Stepens aicina padomāt par cilvēku evolūciju kā tādu – tai ir simtiem tūkstošus gadu sena vēsture. "Mūsu gēni nespēj tik ātri adaptēties notikumiem, cik ātri mainās tehnoloģijas. Skaidrs, ka šīs tehnoloģijas mums dod arī dažādas iespējas, tostarp iespējas komunicēt un iespējas pat labāk diagnosticēt vai saprast kādas slimības.
Taču kopumā ilgstoša blenšana ekrānā neapšaubāmi neirotizē. Neirotizācija pasliktina uztveres un koncentrēšanās spējas.
Tīri klīniskā vidē tiešām redzam, cik ļoti daudz jaunu un spēcīgu cilvēku ir neirotizējušies. Cilvēki, kuriem ir panikas lēkmes, somatoforma veģetatīva disfunkcija. Tā ir daļa no tā, ka cilvēki nespēj adaptēties milzīgajai intensitātei, ar kādu notiek informācijas apmaiņa," skaidro speciālists.
Profesors skaidro, ka smadzenēm jātiek galā ar milzīgu informācijas apjomu, visu laiku "piekaļot skatienu" kādam ekrānam – vienam, otram, trešajam. "Cilvēks kaut kādā brīdī piekūst. Tu nevari visu laiku cilāt hanteli, jo muskulis piekūst. Līdzīgi ir ar smadzenēm, kaut kāds resurss izsīkst," salīdzina speciālists. Viņš arī piebilst, ka negausīgs satura patēriņš viedierīcēs var izjaukt dabisko ritmu – cilvēki naktī neguļ, jo stundām ilgi blenž telefona vai televizora ekrānā. Pēc tam no rīta nav izgulējušies un brīnās, kāpēc nevar koncentrēties veicamajiem darbiem.
Stepenam piebalso Litauniece: "Diemžēl tā arī ir. Paši sev pajautājam, kuros brīžos "skrollējam" soctīklus? Tā ir sava veida it kā atslēgšanās, bet tomēr tā nav atslēgšanās. Smadzenes visu laiku strādā. Ja daram to pirms miega, tas var ārkārtīgi traumēt mūsu miega arhitektūru. Jā, viss aiziet pa pieskari. Neizguļamies, nav laba atmiņa, nav labu koncentrēšanās spēju."
Klausies podkāstu "Spotify", "Apple Podcasts" un citās platformās, kā arī skaties video "YouTube" – uzzināsi arī ekspertu viedokļus par to, kā atšķiras vīriešu un sieviešu domāšana. Tāpat spriežam par to, vai tiešām viena smadzeņu puslode ir radošā, bet otra – loģiskā?
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
