Sabiedrībā un sociālajos tīklos nereti var dzirdēt pieredzes stāstus par pilnmēness ietekmi uz cilvēka uzvedību. Visbiežāk šie pieredzes stāsti nāk no cilvēkiem, kas strādā apkalpošanas sfērā, zvanu centros un medicīnā. 1995. gadā 43% aptaujāto cilvēku ticēja, ka mēness fāzes izmaina cilvēku uzvedību, kā arī no aptaujātajiem medicīnas profesiju pārstāvjiem 81% piekrita apgalvojumam, ka pilnmēness izmaina cilvēku uzvedību.
Kā tad ir? Vai tiešām mēness fāzes mūs ietekmē un vai tad, kad ir pilnmēness, cilvēki izturas "trakāk" un uzvedība saasinās? Jau pagājušajā gadsimtā vidū bieži tika pieminēts, ka mēness ietekmē cilvēkus, ko vairākkārt apstrīdēja gan psihologi, gan arī citu zinātnes nozaru eksperti.
1985. gada metaanalīzes rakstā tika apskatīti 37 pētījumi par mēness un dažādu uzvedību saistību. Tostarp par saņemto zvanu skaitu zvanu centros, kriminālpārkāpumu biežumu, slepkavību biežumu, psihiatriskajā slimnīcā uzņemto cilvēku skaitu, psihiatriska rakstura uzvedību biežumu, kā arī pašnāvību un paškaitējošu uzvedību biežumu. Rakstā tika analizēta kopējā pilnmēness efekta ietekme uz iepriekš minēto uzvedību. Galvenie secinājumi bija, ja ārā ir pilnmēness, tas izskaidro mazāk nekā 1% no patoloģiskas uzvedības. Tika minēti trīs kritēriji, kurus šī pilnmēness hipotēze nespēj piepildīt:
replikācija – uz katru pētījumu, kurš norāda saistību, cits pētījums liecina, ka šāda saistība nepastāv;
statistiskā nozīmība – pat pēc daudziem veiktiem pētījumiem nulles hipotēze palikusi spēkā, t. i., nav statistiski nozīmīgas saistības starp pilnmēnesi un patoloģisku uzvedību;
prognozējamība – ja mēs cenšamies prognozēt cilvēku uzvedību, balstoties uz mēness fāzēm, pilnmēness izskaidro mazāk nekā 1% no patoloģiskas uzvedības 2
Pie līdzīgiem secinājumiem nonāca 1994. gada pētījums. Tas liecina, ka mēness fāzes spēj izskaidrot tikai 0,007% no psihiatrisko slimnīcu uzņemšanas aktivitātes.3 Citi pētījumi nonāk pie līdzīgiem secinājumiem. Nav saistību starp mēness fāzēm un slimnīcu, un psihiatrisku ārstniecības iestāžu uzņemšanu skaitu.4 5 Netiek uzrādītas saistības starp mēness fāzēm un agresiju vai vardarbīgu uzvedību.6 7 8 Nav saistības starp mēness fāzēm un pašnāvībām.9 10 11 Viens raksts, kas uzrādīja pozitīvas saistību starp pašnāvību biežumu sievietēm, kas ir vecumposmā pirms menopauzes, un mēness fāzēm, to skaidroja ar sieviešu reproduktīvo ciklu un sezonālās depresijas, kā arī mēness ietekmi. 12 Cits raksts argumentēja, ka šī saistība ir kļūdaini pozitīva, minot dažādus metodoloģiskus un statistiskus trūkumus, kā arī nespēju replicēt to lielākā populācijā.13 Nav arī saistības starp mēness fāzēm un dzimstības rādītājiem.14 15
Lai gan vāja, bet tiek uzrādīta statistiski nozīmīga saistība starp mēness fāzēm un miegu. Pētījums tika veikts no 2000. līdz 2003. gadam. 33 dalībniekiem tika mērīta miega kvalitāte, un raksta autori 2013. gadā publicēja rakstu, kur apskatīja esošos datus saistībā ar mēness fāzēm. Tika atrasta statistiski nozīmīga, negatīva saistība starp mēness fāzēm un miega kvalitāti.16 2014. gadā iznāca raksts, kurā aplūkota šī negatīvā saistība. Darba autori centās replicēt atklājumus lielākā izlasē, analizējot trīs atsevišķas izlases, kuru kopējais dalībnieku skaits bija vairāk nekā 10 reizes lielāks. Taču netika atklāta nozīmīga saistība starp mēness fāzēm un miega kvalitāti. Šī pētījuma rezultāti norāda uz to, ka nav izdevies replicēt iepriekš minētos rezultātus.17 Citos pētījumos nonākts pie līdzīgiem secinājumiem, ka starp mēness fāzēm un miega kvalitāti nav saistības.18 19 Netiek novērota saistība starp mēness cikliem un plīsušām aneirismām. 20 Nav saistības starp miega fāzēm un psiholoģiskiem simptomiem.21 22
Kopumā var secināt, ka mēness fāzēm un pilnmēnesim nav saistības ar patoloģisku cilvēku uzvedību, mentālo veselību saasināšanos, lielāku uzņemšanas aktivitāti slimnīcās, miega kvalitāti un jebkādiem citiem veselības parametriem.
Tie pētījumi, kas norādīja kādas esošas saistības, bija ar daudziem metodoloģiskiem un statistiskiem ierobežojumiem, kā arī netika replicēti jeb atkārtoti lielākās izlasēs.
Tātad, saprotot to, ka šīs saistības tik tiešām nav, rodas jautājums – kādēļ gan ārsti, gan arī cilvēki, kas strādā apkalpošanas sfērā, ziņo par cilvēku izteikti patoloģisku uzvedību, tuvojoties pilnmēnesim?
Cilvēka domāšana ir sarežģīts process. Bieži vien ir vairāki faktori un mehānismi, kas var pārliecināt mūs par konkrētu jautājumu. Iepriekš apskatītajos rakstos tika minēti daudzi gan metodoloģiski, gan arī psiholoģiski faktori. Daži no tiem tālāk tiks izklāstīti detalizētāk.
Viens no mehānismiem kādēļ mums var šķist, ka mēness ietekmē uzvedību, ir, ja mums ir izteikts ārējās kontroles lokuss. Tas nozīmē, ka mēs attiecinām mūsu un citu cilvēku uzvedību uz ārējiem faktoriem, šajā gadījumā uz mēness fāzēm un pilnmēnesi. Vēl viens skaidrojums ir vienkārša "iluzorā" korelācija. Mēs redzam konkrētus notikumus un piefiksējam tos, un no tā secinām – jā, te jābūt saistībai! Taču visbiežāk mēs vienkārši ignorējām pārējās reizes, pārējos datus, kurus iekļaujot, šīs saistības vairs nav. Kā arī mēs labāk atceramies tās reizes, kad kaut kas ir noticis, nekā tās reizes, kad nekas zīmīgs nav noticis.23
Vēl var minēt apstiprināšanas noslieci jeb confirmation bias. Tas nozīmē, ka mēs uztveram un iegaumējam informāciju, kas apstiprina mūsu iepriekšējos pieņēmumus. Ja mēs pieņemam un gaidām, ka pilnmēness laikā cilvēki uzvedīsies dīvaini, mēs spilgtāk piefiksēsim šos gadījumus, lai apstiprinātu jau esošos pieņēmumus, kā arī spēcīgāk ignorēsim citus gadījumus. Minot mēness gravitācijas ietekmi, ko varētu uzskatīt kā potenciālo skaidrojumu tam, ka mēness ietekmē mūsu uzvedību, pētījumos uzsver, ka šis gravitācijas spēks ir niecīgs un cilvēks to nevar sajust.24 25
Ir vēl arī citi skaidrojumi, kas varētu ietekmēt mūs un radīt priekštatu, ka mēness patiešām ir saistīts ar mūsu uzvedību. Taču metodoloģiski labi izstrādātu pētījumu dati norāda – šādas saistības nav. Cilvēks ir sarežģīts, un ne vienmēr ir viegli ieraudzīt to, kas iet pretrunā ar mūsu pārliecībām. Tāpēc ir svarīgi spēt paskatīties uz lietām objektīvi, balstoties uz datiem, lai mazinātu potenciāli kļūdainos pieņēmumus.
--
1. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/7770587/
2. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/3885282/
3. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/7886164/
4. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pmc/articles/PMC4418782/
5. https://smw.ch/article/doi/smw.2019.20070
6. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/9711362/
7. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/19840597/
8. https://psycnet.apa.org/record/2010-15519-005
9. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16393713/
10. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/1454925/
11. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18709522/
12. https://www.nature.com/articles/s41380-020-0768-7
13. https://www.nature.com/articles/s41380-020-00942-w
14. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/25756232/
15. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/30877906/
16. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23891110/
17. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/24937275/
18. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/26498230/
19. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27928860/
20. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/28525979/
21. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/23158676/
22. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18786384/
23. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/31096875/
24. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/16330652/
25. https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18786384/
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
