Miega speciāliste: Cilvēki, kas maz guļ, bieži pārvērtē savas spējas

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra speciāliste Marta Celmiņa piemin pētījumu, kurā divas nedēļas veikts eksperiments ar brīvprātīgajiem, kas sadalīti četrās grupās. Viena grupa drīkstēja gulēt astoņas stundas diennaktī, otra grupa ne vairāk kā sešas, trešā – tikai četras stundas diennaktī. Savukārt pēdējā grupā iedalītajiem paveicies vismazāk – tie trīs diennaktis pēc kārtas turēti nomodā. Jāatgādina, ka miega deprivācija, kaut zilumus neatstāj, tiek izmantota arī kā ļoti skarba spīdzināšanas metode.

Pēc tam šīm četrām grupām bija jāpilda dažādi uzdevumi, kas pārbaudīja kognitīvās spējas, reakciju, pasīvo modrību. Kādi bija rezultāti, to nebūs grūti uzminēt. Vislabāk veicās tiem, kas varēja normāli izgulēties. Visām pārējām grupām, kas gulēja sešas vai mazāk stundas, rezultāti uzdevumos bija krietni sliktāki. Taču viņi paši tā nedomāja, norāda Celmiņa. "Cilvēki, kuri uzdevumus izpildīja vissliktāk, paši to neapzinājās un pārvērtēja sevi."

Ir virkne pētījumu, kas to apstiprina. Nepietiekams miegs nozīmē sliktāku veiktspēju.

Celmiņa stāsta, ka pati savulaik mēdza strādāt naktīs un ar to pat lepojās, taču katram cilvēkam pienāk brīdis dzīvē, kas izmaina uzskatus. "Nācu ar tādu mocekļa pārākuma apziņu, ka esmu tik maz gulējusi," atminas speciāliste. Kad konferencē, kurai gatavojusi prezentāciju, viņa klātesošajiem paziņojusi, ka gulēt aizgāja tikai četros, reakcija nebija tāda, kādu cerējusi saņemt. "Domāju, būs līdzjūtīgas nopūtas – ak, tu, nabadzīte! Bet neiroloģijas nodaļas vadītājs pateica, ka tas nav nekas, ar ko vajadzētu lepoties." Kopš tā brīža Celmiņa miega upurēšanu darba vārdā vairs neuzskata par ikdienā praktizējamu "varoņdarbu". Viņa salīdzina to ar neveselīgu uzturu: "Ja tu katru dienu ēd "friškas", karbonādi ar siera cepurīti un majonēzes restīti, un piedzer klāt litru kolas vai alu gan no rīta, gan pusdienās un vakarā, vai tu ar to leposies? Diez vai."

Natālija Bērziņa, psihiatre, medicīnas zinātņu doktore un bezmiega ārstēšanas speciāliste apstiprina: "Saturīgs, labs, kvalitatīvs miegs ir pamatā tam, ka mums labi strādā uzmanība, radošums, spējam risināt uzdevumus." Smadzeņu potenciālu maksimāli var īstenot, ja cilvēks gulējis septiņas līdz deviņas stundas. Ja uz miega rēķina kāds mēģina iegūt stundu, lai kaut ko uzrakstītu, rezultāti var nebūt tādi, kādi iecerēti. "Reiz rakstīju naktī, un no rīta pārlasu un domāju – kurš cilvēks vispār to rakstījis? Tā ir neveselīga taktika," skaidro Bērziņa. Arī pirms eksāmeniem viņa skolēniem un studentiem labāk iesaka kārtīgi izgulēties, jo pēdējās dažās stundās tāpat neiemācīsies visa gada vielu, ja esi līdz šim slinkojis. Labāk ir izgulēties, un tad ir lielāka varbūtība izdomāt, kā ar uzdevumu tikt galā.

Raidījumā spriežam arī par to, vai nedēļas nogalē var "atgulēt" sev darba dienu laikā "nozagtās" miega stundas. Spriežam, uz kura sāna labāk gulēt, kā arī prātojam par to, vai diendusas nevajadzētu ieviest kā normālu praksi arī pieaugušo darba vidē, ne tikai bērnu dārzos. Raidījumu klausies "Spotify", "Apple Podcasts" un citās podkāstu platformās, kā arī skaties "YouTube".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".