Sieviete guļ
Lielākajai daļai no mums pēc neizgulēšanās ir grūtības domāt – galva ir dulla un veiktspēja skolā, universitātē vai darbā nav ierastā līmenī. Iespējams, pēc slikti gulētas nakts pamanīsi, ka ir grūtības koncentrēties vai arī atmiņa īsti nav tik laba kā gribētos. Ja ar miega problēmām cīnies jau desmitgadēm ilgi, tas potenciāli var novest pie jau paliekošas kognitīvo spēju samazināšanās.

Neizgulēšanās arī ietekmē cilvēku garastāvokli un uzvedību, un nav būtiski, vai runa ir par maziem bērniem vai pieaugušajiem. Tātad – cik daudz miega smadzenēm vajag, lai ilgtermiņā tās funkcionētu kā nākas? Mūsu pētījums, kas publicēts izdevumā "Nature Aging", sniedz atbildi uz šo jautājumu.

Miegs ir svarīgs komponents, lai smadzenes funkcionētu normāli. Tās miega laikā reorganizē un uzlādē sevi. Tāpat kā miegs vajadzīgs, lai organismam palīdzētu efektīvi atbrīvoties no kaitīgajiem blakusproduktiem un lai stiprinātu imūnsistēmas darbību, tā arī tas ir kritiski svarīgs procesam, ko sauc par konsolidāciju – šajā laikā jaunā informācija sasaistās ar iepriekš apgūto un nostiprināta ilgtermiņa atmiņā. Optimāls miega daudzums un kvalitāte padara mūs enerģiskākus un liek justies labāk, kā arī uzlabo radošumu un domāšanas procesus.

BezmiegsAlcheimera slimībaVeselīgs dzīvesveidsMiegsPrātsSmadzeneszinatneNeirozinātne

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit