Pāreja uz vasaras laiku, kas sagrauj miega režīmu un veselību – zinātne vai muļķības?  (1)

Kam pāreja uz vasaras laiku "sāp" vairāk – pūcēm vai cīruļiem? Un vai šāds dalījums vispār ir pamatots? Vai tiešām "lēciens" par stundu uz priekšu katram otrajam nozīmē ciešanas pusgada garumā un hronisku neizgulēšanos? Par to podkāstā "Zinātne vai muļķības" 2023. gada pavasarī spriedām ar Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Epilepsijas un miega medicīnas centra medicīnas centra miega speciālisti, pediatri Martu Celmiņu. Viņa, starp citu, pati ir pūce un platformā "Manabalss.lv" vāc parakstus, lai arī pieaugušajiem būtu pieejami valsts apmaksāti miega traucējumu izmeklējumi. Temats aktualitāti nav zaudējis, tāpēc tiem, kas epizodi nenoklausījās pirms gada, ir lieliska iespēja to izdarīt tagad.

Šie dati, protams, nepretendē uz metodoloģiski pareizi izstrādātas un reprezentatīvas socioloģiskās aptaujas precizitāti. Aptauja sociālajos tīklos ir aptauja sociālajos tīklos. Taču debašu iekustināšanai podkāsta vajadzībām tā noder itin labi, turklāt arī Eiropas Savienībā pirms 2019. gada balsojuma veiktajā aptaujā tendences ir līdzīgas. Tāpēc rādās, ka mūsu "instagrama socioloģijas" ieskicētā aina gluži greiza nav.

No vairāk nekā 1100 respondentiem 65% jeb 718 vēlas atteikties no pārejas uz vasaras laiku. 17% jeb 188 bija vienalga, un tikai 18% jeb 201 teica, ka "pulksteņu grozīšana" ir pamatota. Tātad absolūtais vairākums ir pret to, ka no marta līdz oktobrim mums tiek "nozagta" viena miega stunda rītos, lai vakaros ilgāk būtu gaišs. Vai tas nozīmē, ka latviešiem patīk ilgāk pasnaust? Izrādās – jā. Celmiņa min, ka Latvijā ir daudz tā saukto pūču.

"Iedomājaties – pūcei tāpat jau ir grūti no rīta piecelties, un pirmās stundas nav īpaši produktīvas? Mūsu pasaule ir vairāk piemērota cīruļiem – agrie rīti gan skolā, gan darbā. Vasaras laiks vēl pamatīgāk pūcēm "iedur ar duncīti", jo jāceļas vēl par stundu agrāk," bilst miega speciāliste.

Vai iedalījums pūcēs un cīruļos vispār ir aktuāls un korekts? Celmiņa min, ka ir vēl dažādi iedalījumi – arī lauvas, delfīni, vilki, lāči. Taujājām, kas nosaka, vai kāds ir rīta vai vakara cilvēks. Par pūci piedzimst vai par pūci izaug? Celmiņa skaidro, ka tas ir dažādu faktoru kopums. Savu lomu spēlē gan dzīvesveids un režīms, gan arī ģenētika, vecums un dzimums.

"Bērni vairāk ir cīruļi – agrāk iet gulēt un agri ceļas. Vecāki brīvdienās grib izgulēties, bet sīkais sešos pieceļas, lēkā pa gultu un pieprasa multenes. Pusaudži vairāk aizslīd uz pūcēm. Iet gulēt divos, trijos. Pieugušo vecumā atkal aizejam vairāk uz cīrulisko pusi," ieskicē Celmiņa. Būtiskākās korekcijas nosaka pienākumu un ikdienas noteiktais rāmis.

"Tas, par ko runājam, ir diennakts ritma traucējumi. Miega medicīnā ir sešas lielas slimību grupas. Tās ir bezmiegs, elpošanas traucējumi miegā, parasomnijas jeb dīvainas uzvedības miegā – staigāšana miegā, kliegšana miegā, ēšana miegā. Ceturtā grupa ir kustību traucējumi miegā, piektā ir centrālās hipersomnolences jeb miegainības slimības, kuras izraisa smadzenes. Un pēdējā ir diennakts ritma traucējumi jeb iekšējā pulksteņa traucējumi. Pie tiem arī pieder šīs pūces un cīruļi, ja tas aiziet galējībās. Vai arī cilvēki, kam iekšējais pulkstenis nav uz 24, bet 26 stundām "iestatīts". Tad šodien tu iesi gulēt desmitos vakarā, rīt divpadsmitos, parīt divos, un tā visu laiku. Pūcēm šī laika maiņa tiešām var būt apgrūtinājums," klāsta Celmiņa.

Taču – cilvēki spēj pielāgoties. Mēdzam taču ilgāk paballēties un aiziet gulēt nakts vidū. Vai doties atvaļinājumā uz valsti citā laika zonā. Pēc lidojuma dienu vai divas pacīnāmies ar tā dēvēto "jet lag", bet jau drīz varam pilnvērtīgi baudīt atvaļinājumu. Vai tiešām pulksteņa pagriešana par stundu var atstāt sekas uz veselu pusgadu, līdz atkal pāriesim uz ziemas laiku?

Celmiņa norāda, ka laika maiņa var būt viens no faktoriem, kas veicina tā dēvēto pavasara nogurumu – nav gana daudz enerģijas, neko negribas darīt. Taču tam var būt arī virkne citu iemeslu. "Ziemā esam daudz laika pavadījuši uz dīvāna, skatījušies "Netflix", mazāk kustējušies, mazāk dabūjuši gaismu. Nu nāk pavasaris ar gaismu, aktivitātēm, siltumu. Arī temperatūras maiņa ļoti ietekmē mūsu ķermeņi. Tieši asinsspiedienu. Tas viss kopā sakrīt vienā groziņā apmēram tajā laikā, kad notiek pāreja uz vasaras laiku."

Ja pūces dzīvo pēc savām smadzenēm un aiziet gulēt vēlu, tām nu būs jāceļas citā laikā. Ir iespēja, ka tās tiek pamodinātas dziļā miega laikā, un tad sajūta var būt tāda, ka galvā ir vate. Viss rīta cēliens ir norakstīts. Vairums cilvēku gan pārejai uz vasaras laiku pielāgojas apzinātā vai mazāk apzinātā veidā. "Ārkārtīgi reti ir gadījumi, ka ir grūti tik ilgu laiku pielāgoties. Esmu runājusi ar cilvēkiem, kas saka – ir slikti visu pusgadu. Tad sāku jautāt, cik viņš guļ, cikos iet gulēt. Miegs tiek nobīdīts otrajā, trešajā vai piektajā plānā, bet cilvēks dusmojas uz vasaras laiku."

Kā jau katrā "Zinātne vai muļķības" podkāstā, ekspertei pajautājām arī to, ko vēlas zināt klausītāji. Tostarp – kāpēc kaķiem uzspļaut uz šīm visām pulksteņu grozīšanas padarīšanām, cik ilgi pirms iešanas gulēt jābeidz lietot alkohols, lai miegs būtu kvalitatīvs? Un – vai Čučumuiža ir reāla ģeogrāfiska vieta? Ja ir, kur tā atrodas? Atbildes uz šiem jautājumiem – podkāstā, kas klausāms "Spotify", "Apple Podcasts" un "Podbean" platformās.

--

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par podkāsta un rakstu sērijas "Zinātne vai muļķības" saturu atbild AS "Delfi".