Sieviete skrien
Regulāras fiziskas aktivitātes, jo īpaši tiem, kam "sēdošs" darbs, ir viens no labākajiem veidiem, kā pateikt paldies savam organismam un uzturēt to labā darba kārtībā. Pareiza sportošana ne tikai vairos spēku, uzlabos figūru un stiprinās veselību, tostarp garīgo. Nesen Norvēģijā veiktā pētījumā secināts, ka fiziski ļoti aktīviem cilvēkiem ir arī augstāka noturība pret sāpēm.

Pētījuma gaitā izmantoti dati par 10 732 cilvēkiem vecumā no 30 līdz 87 gadiem. Nedaudz vairāk par pusi dalībnieku bija sievietes. Katrs no dalībniekiem tika novērtēts divreiz ar astoņu gadu intervālu. Novērtēšanā dalībniekiem bija jāsniedz informācija par savām fiziskajām aktivitātēm, kā arī ar veselībai nekaitīgu testu, lai noteiktu sāpju slieksni un noturību pret sāpēm. Proti, dalībniekiem bija jāiebāž roka ledainā ūdenī (temperatūra – trīs grādi pēc Celsija) un jātur tik ilgi, cik tie spēj izturēt.

Pētnieki secināja – jo fiziski aktīvāks cilvēks, jo ilgāk tas spēj noturēt roku ledainajā ūdenī. Tie, kas ierindoti ļoti aktīvo pētījuma dalībnieku kategorijā, spēja roku ūdenī noturēt vidēji 115,7 sekundes, bet vismazāk aktīvo cilvēku grupa – vidēji 99,4 sekundes. Tā kā mērījumi veikti divreiz ar astoņu gadu starpību, bija iespējams arī salīdzināt izmaiņas. Cilvēki, kuri astoņu gadu laikā turpināja būt fiziski aktīvi vai pat sāka sportot vēl vairāk, vidēji uzrādīja labākus rādītājus nekā tie, kas aizvien nesportoja.
Tomēr, kā mēdz teikt, vecums nenāk viens, un faktiski visu dalībnieku spēja paciest sāpes gadu laikā vidēji saruka – kā sportiskajiem, tā "dīvāna deldētājiem". Tomēr pirmie aizvien šajos rādītājos bija krietni priekšā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!