Cik veselīgi ir nedaudz nosnausties? Ko liecina līdzšinējie pētījumi

Pētījumu par diendusas vai snaudiena īstermiņa un ilgtermiņa efektiem netrūkst, taču secinājumi ne vienmēr ir viennozīmīgi. Īpaši ilgtermiņa ieguvumu gadījumā.

Īstermiņa ieguvumu novērtēšana ir vienkāršāka. Ne vienā vien eksperimentā novērots, ka īss snaudiens pareizā laikā un vietā var īslaicīgi uzlabot prāta spējas – gan koncentrēšanās spēju, gan atmiņu, gan radošumu. Izdevums "Scientific American" apkopojis vairāku šādu darbu rezultātus.

Piemēram, 2021. gadā izdevumā "Science Advances" publicēts pētījums liecina, ka snaudiens ļauj domāt "ārpus kastes". Eksperiments bija šāds – dalībniekiem bija jārisina matemātiski uzdevumi. Tas, ko dalībnieki nezināja – visus šos uzdevumus varēja atrisināt daudz ātrāk nekā sākumā šķiet. Ja vien zina vienkāršu triku, "īsceļu". Daļai dalībnieku pirms uzdevumu risināšanas pētnieki ļāva nedaudz nosnausties. Rezultātā tie, kas tika pie "jaudas snaudas", 2,7 reižu biežāk ātri "atkoda" paņēmienu, ar kuru uzdevumi atrisināmi daudz vieglāk un ātrāk. Tomēr arī te ir āķis – snauda palīdzēja tikai tad, ja dalībnieki neaizmiga pārāk cieši, proti, neiekrita tā dēvētajā dziļajā miegā. Droši vien arī daudzi no lasītājiem būs pamanījuši, ka tad, ja ieplānotā 20 minūšu snauda ievelkas un sanāk aizgulēties pusstundu vai nedaudz ilgāk, pēc tam sagurums var būt pat lielāks.

Cik tad ir vēlamais "jaudas snaudas" ilgums? Virdžīnijas Universitātes pētniece Natālija Dautoviča izdevumam "Scientific American" komentē, ka pašreiz pētījumu rezultāti liecina – 20 minūšu snauda palīdz "uzlādēties", un arī 60 līdz 90 minūšu ilga diendusa ļauj labi atjaunot spēkus. Taču būtu jāizvairās no snaudiena, kas ir no 20 līdz 60 minūtēm ilgs – pēc šiem snaudieniem cilvēki kādu laiku pēc pamošanās var justies ne pārāk atpūtušies.

Īstermiņa ieguvumus no īsiem snaudieniem ir vieglāk izmērīt – jau minētā koncentrēšanās spēja, radošums utt. Bet kā ar ilgtermiņa ietekmi uz veselību? Vai neilga diendusa palīdzēs arī nodzīvot veselīgāku mūžu? Šos datus nav tik viegli interpretēt. Pirmkārt, ilgtermiņa pētījumos informācija parasti tiek apkopota no tā, ko cilvēki par saviem paradumiem pastāsta paši. Līdzīgi kā ar pašvērtējumu par alkohola patēriņu, fizisko aktivitāšu biežumu un citiem paradumiem, šie dati nav tik uzticami kā objektīvi, pētnieku fiksēti dati. Otrkārt, šādos pētījumos drošāk var spriest par korelāciju jeb saistību starp diviem faktoriem (piemēram, diendusām un sirds veselību), bet grūtāk vilkt cēloņsakarības, ka viens izraisa vai veicina otru. Labs piemērs būs 2021. gadā publicēts pētījums par senioriem, kas cieš no Alcheimera slimības. Tur ilga snauduļošana norādīta kā viens no Alcheimera slimības riska faktoriem, bet no otras puses – Alcheimera slimības viena no blaknēm var būt miegainība un vēlme biežāk un ilgāk gulēt. Izsecināt, kas no šiem faktoriem ir cēlonis, bet kas ir sekas, nav vienkārši.

Tāpat ar sirds un asinsvadu slimībām. 2017. gadā publiskots pārskats iepriekš veiktiem pētījumiem, kuros vērtēta snaušanas ilgtermiņa ietekme, secināts – pusmūža cilvēki, kas mēdz dienas vidū nosnausties, retāk cieš no kardiovaskulārām kaitēm. Tomēr arī te ir monētas otra puse. 65 gadus veci un vecāki cilvēki, kuriem ir sirds un asinsvadu kaites, snauž biežāk. Vai tās veicināja diendusas, vai tomēr tieksme biežāk nosnausties ir sekas kādai senai un iepriekš nediagnosticētai kaitei?

Dažos pētījumos ir indikācijas, ka regulāra snaušana, ja tā ir pareizā laikā un nav pārāk ilga, var bremzēt galvas smadzeņu tilpuma samazināšanos, kas ir viena no novecošanas blaknēm. Žurnālā "Sleep Health" publicētā pārskatā pētnieki raksta, ka regulāri snaudieni var šo efektu bremzēt no 2,6 līdz pat 6,5 gadiem. Proti, tiem, kas iecienījuši nelielus snaudienus, noteiktā vecumā smadzenes ir par dažiem gadiem "jaunākas" nekā vienaudžiem, kas neļaujas diendusām.

Galu galā vislabāk par snaudiena sniegtajiem ieguvumiem var spriest katrs pats. Tiem, kam dzīvesveids un dienaskārtība to atļauj, Dautoviča ierosina pamēģināt sastādīt snaudienu grafiku – 20 minūšu vai īsāki snaudieni vairākas reizes nedēļā –, un pamēģināt šo režīmu dažas nedēļas. Pēc tam izvērtēt pašsajūtu.