"National Sleep Foundation" veicis pētījumu, kura laikā tika atklāts, ka jaunie vecāki ikdienā iegūst aptuveni 68 procentus mazāk miega stundu, nekā viņiem būtu nepieciešams. Savukārt citā Amerikā veiktā pētījumā, sešu gadu garumā rūpīgi piefiksējot 2541 mammu un 2118 tētu miegu ASV, tika atklāts, ka vecāki miega trūkumu izjūt vēl sešus gadus pēc bērna piedzimšanas. 2013. gadā veiktā pētījuma dati liecina, ka bērna dzīves pirmajā gadā vecāki zaudē vismaz 44 dienas miega. Vairāk par pētījumu un tā datiem lasi šajā rakstā.
Kļūstot par vecākiem, miega trūkums ir neizbēgams. Tā rezultātā nereti mēdzam rīkoties aplami. Portāls "Fatherly" apkopojis astoņas šādas situācijas, kas piešķirs tavai dienai nelielu humora devu. Sāls pievienošana kafijai cukura vietā vai aizmigšana darba sapulces laikā – šie ir tikai daži no atgadījumiem, ko miega trūkuma dēļ piedzīvojuši vecāki.
Es devos uz darbu sestdienā
Noteikti katrs reiz ir piedzīvojis situāciju, kad, pamostoties brīvdienas rītā, rodas sajūta, ka ir kārtējā darba diena, līdz ar to tu uzsāc ierasto rutīnu – ieej dušā, paēd brokastis, apģērbies un jau gatavojies iziet no mājas, taču pēkšņi saproti, ka ir brīvdiena, ieelpo, izelpo, mazliet pie sevis pasmejies un dodies atpakaļ ierušināties zem siltās segas. Tā noticis arī ar Darenu. "Kad tu esi pārguris, tava smadzeņu darbība kļūst lēnāka, kā arī nereti tu visas lietas dari "automātiski", daudz nedomājot līdzi," viņš stāsta. "Tā bija viena no tām nedēļām, kad šķiet, ka meita bija vairāk nomodā nekā gulēja, līdz ar to arī mums nācās pielāgoties viņas ritmam. Kādu rītu es pamodos ar domu, ka klāt ir piektdiena, uzsāku savu darba dienu rīta rutīnu un devos uz darbu. Parasti dodos uz darbu pirms sievas, tāpēc arī viņa nespēja mani atturēt no došanās ārpus mājas. Dodoties uz darbu, biju patīkami pārsteigts, ka ielas ir daudz tukšākas nekā parasti, nodomāju – nekādu sastrēgumu, lieliski! Kad nonācu līdz biroja ēkai, ievēroju, ka durvis ir aizslēgtas. Biju tik apmulsis, ka nolēmu garāmgājējam pajautāt, kas šodien par dienu. Pieklājīgais vīrietis atbildēja, ka šodien ir sestdiena, un es smagi nopūtos, kārtīgi pasmējos un devos mājās."
Es cukura vietā iebēru kafijā sāli
"Pirms došanās uz darbu es vienmēr līdzņemšanai uztaisu kafiju. Iepriekšējā naktī pirms kārtējās darba dienas mazulis bija īpaši aktīvs, kā rezultātā es lielāko daļu nakts pavadīju nomodā. Kad nākamajā rītā nogaršoju līdzpaņemto kafiju, sapratu, ka tā negaršo kā parasti. Kad pēc darba atgriezos mājās, konstatēju, ka cukura vietā kafijai biju pievienojis sāli, kas stāvēja turpat blakus trauciņā," portālam stāsta Kevins.
Es aizmigu darba sapulcē, stāvot kājās
"Tas notika darbā sapulces laikā. Tā bija viena no tām iknedēļas sapulcēm, uz kuru jāierodas visiem darbiniekiem. Konferenču zālē, kur parasti notiek sapulce, nekad nav pietiekoši daudz sēdvietu, un es šoreiz biju viens no tiem, kuriem visu sapulces laiku nācās stāvēt kājās. Zināju, ka sapulce noteikti ievilksies, tāpēc iekārtojos ērtāk, atspiežoties pret sienu. Sapulce sākās, savu sakāmo iesāka pirmais runātājs … pēcāk viss, ko atceros, ir, ka mani pamodināja priekšnieka sekretāre. Tajā brīdī automātiski "uzmetu aci" pulkstenim. Biju nogulējis 45 minūtes. Atlikušo sapulces laiku biju satraucies, ka arī citi būs pamanījuši manu aizmigšanu, taču priekšnieka sekretāre pārliecinoši mierināja, norādot, ka ir diezgan pārliecināta – šajā notikumā bijusi vienīgā lieciniece," atklāj Džošs.
Es pārlēju brokastu pārslas ar krūts pienu
"Šķiet, ka šis vismaz vienreiz ir noticis ar katru tēvu," Logans smejas. "Sieva ledusskapī glabāja krūts pienu, un es pārguruma rezultātā nospriedu, ka tas ir veikalā pirkts piens. Ap pusnakti mani parasti sāk mākt izsalkums, taču ir par vēlu, lai gatavotu, tāpēc visbiežāk izvēlot panašķēties ar brokastu pārslām. Kādā no šādiem vakariem es devos uz virtuvi, paķeru brokastu pārslu paku un pārlēju tās ar ledusskapī atrasto pienu. Ēdot sajūtu, ka tās garšo citādāk, taču tajā brīdī man bija vienalga. Kad nākamajā rīta sieva pamodās un jautāja, kur palicis viņas slauktais piens, es sapratu, ka esmu to izdzēris," atminas Tims.
Sieva ielaida mājās ielas kaķi
"Mums nav kaķis, bet, kad sieva bija vēl bērns, viņa lepni sevi varēja saukt par kaķa saimnieci. Pie mūsu mājas durvīm ļoti bieži uzturas kāds ielas kaķis. Kādu vakaru sieva bija tik pārgurusi, ka atvērusi durvis un ielaidusi murrātāju iekšā. Es pieņemu, ka šajā brīdī virsroku ņēma zemapziņa, kas atgādināja viņai bērnību, kad mājās dzīvoja kaķis. Protams, dzīvnieks no šādas viesmīlības neatteicās un ērti iekārtojās uz dīvāna viesistabā, kur nogulēja visu nakti," portālam stāsta Metjū.
Es uz astoņām stundām krāsnī atstāju vistas nagetus
"Es biju tik pārguris, esot nomodā visu nedēļu, ka brīdī, kad sieva paziņoja, ka kopā ar meitu dosies brīvdienās pie vecākiem, biju sajūsmā. Pirmajā viņu prombūtnes vakarā nolēmu pagatavot savus iecienītos vistas nagetus. Kamēr tie gatavojās, nolēmu paskatīties filmu. Dīvāns bija tik ērts, ka, pašam nemanot, iemigu. Pamodos pēc astoņām stundām cieša miega, kuru laikā mana virtuve bija pārvērtusies par dūmu kambari. Man noveicās, ka logs bija atstāts vaļā," atklāj Brendons.
Es, dodoties uz sporta zāli, uzvilku sievas treniņbikses
"Viens no maniem rīta rituāliem ir sporta zāles apmeklējums, uz kuru dodos katru dienu. Parasti, izejot no mājas, es uzvelku pirmo, kas pagadās manā ceļā. Iepriekšējā naktī bija mana kārta auklēt mazuli, tāpēc biju neizsakāmi pārguris. Nākamajā rītā, dodoties uz zāli, kā parasti uzvilku pirmo apģērba gabalu, kas pagadījās pa rokai. Uzvelkot ātrumā paķertās bikses, šķita, ka tās ir nedaudz par ciešu, taču nepievērsu tam lielu uzmanību un devos ārā no mājām. Tikai, nonākot sporta zālē, atklāju, ka tās ir nevis manas, bet sievas treniņbikses. Par laimi tām uz pēcpuses nebija apšaubāms uzraksts," smejas Alans.
Es ieslēdzu veļasmašīnu, bet aizmirsu tajā ielikt drēbes
"Pēc bērna piedzimšanas, mūsu ģimenē veļas mazgājamā mašīna tika ieslēgta divreiz biežāk nekā iepriekš. Dažkārt bija sajūta, ka veļasmašīna strādā visas nedēļas garumā. Kad tā kārtējo reizi ar pīkstienu paziņoja, ka ir beigusi darbu, devos izņemt slapjo veļu, lai ieliktu mašīnā nākamo apģērba krāvumu. Kad atvēru veļasmašīnu, sapratu, ka tā visu šo laiku bija tukša. Uz brīdi man likās, ka esmu sajucis prātā un man rādās, tāpēc devos pie sievas, lai pārliecinātos par redzēto. Kad izstāstīju notikušo, viņa saķēra galvu, nopūtās un paziņoja, ka bija aizmirsusi veļasmašīnā ielikt netīro veļu," atminas Kalebs.