miegs miega traucējumi gulēt bezmiegs nogurums
Epilepsijas un miega medicīnas centra un Latvijas Universitātes veiktajā pētījumā noskaidrots, ka 54 procenti jauniešu Latvijā uzskata, ka guļ par maz, bet 35 procentiem ir pastiprināta dienas miegainība. Nedaudz vairāk jeb 39 procentiem respondentu darba dienās guļ mazāk, nekā rekomendēts atbilstoši vecumam. Savukārt 20 procenti domā, ka viņu miega kvalitāte ir slikta. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) pediatre – miega speciāliste Marta Celmiņa iesaka vienkāršus soļus, kas ikdienā palīdzēs uzlabot pusaudža miega kvalitāti.

Pētījumā atklāts, ka no pastiprinātas miegainības Latvijā visvairāk cieš meitenes vecumā no 12 līdz 19 gadiem (40 procenti), bet zēni šajā pašā vecuma grupā ar to saskaras mazāk (27 procenti). Visbiežāk miegainība rodas nepietiekama miega daudzuma dēļ, kas iet roku rokā ar pusaudžu vecumam raksturīgo izaicinājumu – laicīgi doties gulēt. To ietekmē dažādu faktoru kombinācija.

Dr. Celmiņa, skaidro: "Vissvarīgākais "iekšējais" faktors ir melatonīns. Tas ir hormons, kas kalpo kā "iekšējais pulkstenis" un cilvēkam liek justies miegainam. Lai tas tiktu ražots, nepieciešama tumsa. Melatonīna līmenis sāk augt vakarā ap pulksten 20, bet visaugstākie līmeņi ir starp pulksten trijiem un četriem naktī. Pusaudžu vecumā melatonīna izdale gluži dabīgi aizkavējas, tādēļ jaunieši miegaini jūtas vēlāk. Uz vēlo gulētiešanu liela nozīme ir arī citiem faktoriem – piemēram, viedierīču lietošanai pirms miega (gaisma vēl vairāk aizkavē melatonīna izdali), daudzajām ārpusskolas nodarbībām, mājasdarbu slogam, vecāku ietekmes mazināšanai, dažādām nodarbēm kopā ar draugiem."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!