Pētījumā atklāts, ka no pastiprinātas miegainības Latvijā visvairāk cieš meitenes vecumā no 12 līdz 19 gadiem (40 procenti), bet zēni šajā pašā vecuma grupā ar to saskaras mazāk (27 procenti). Visbiežāk miegainība rodas nepietiekama miega daudzuma dēļ, kas iet roku rokā ar pusaudžu vecumam raksturīgo izaicinājumu – laicīgi doties gulēt. To ietekmē dažādu faktoru kombinācija.
Dr. Celmiņa, skaidro: "Vissvarīgākais "iekšējais" faktors ir melatonīns. Tas ir hormons, kas kalpo kā "iekšējais pulkstenis" un cilvēkam liek justies miegainam. Lai tas tiktu ražots, nepieciešama tumsa. Melatonīna līmenis sāk augt vakarā ap pulksten 20, bet visaugstākie līmeņi ir starp pulksten trijiem un četriem naktī. Pusaudžu vecumā melatonīna izdale gluži dabīgi aizkavējas, tādēļ jaunieši miegaini jūtas vēlāk. Uz vēlo gulētiešanu liela nozīme ir arī citiem faktoriem – piemēram, viedierīču lietošanai pirms miega (gaisma vēl vairāk aizkavē melatonīna izdali), daudzajām ārpusskolas nodarbībām, mājasdarbu slogam, vecāku ietekmes mazināšanai, dažādām nodarbēm kopā ar draugiem."
Lai arī pusaudžu dabīgais "iekšējais pulkstenis" kombinācijā ar citiem faktoriem liek iet gulēt vēlāk, skolas sākums paliek nemainīgi agrs. Tas nozīmē, ka skolas dienās jaunietis nepaspēj izgulēties un līdz nedēļas nogalei uzkrājas pamatīgs miega parāds. Sestdienā un svētdienā, noguļot pusi dienas, vakarā ir vēl grūtāk aizmigt, un sākas apburtais loks. Pāris stundu gara diendusa arī traucē aizmigt vakarā, vēl pasliktinot situāciju.
Gluži kā pazīstam "personīgo higiēnu", ir arī "miega higiēna". Tā ir uzvedību un sajūtu kopums, kas veicina labu miegu un pašsajūtu dienā. Miega kvalitāti var uzlabot ar pavisam vienkāršiem soļiem, Dr. Celmiņa iesaka veselīga miega paradumus, kas apkopoti arī BKUS izstrādātajā infografikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
