Bērna vēlmi sportot vecāki parasti novērtē atzinīgi, tomēr ne vienmēr ir tikpat atbalstoši arī tad, ja mazais aktīvists uz sportu sāk lūkoties kā uz profesionālu nodarbi, kurā veidot karjeru. Fitnesa treneris un "Rimi Bērniem" eksperts Kārlis Birmanis brīdina – noniecinot jaunā cilvēka vēlmes, tiek sagrauta viņa ticība saviem spēkiem.
Neatlaidība pārāka par talantu
Lai arī sporta karjera tiek uzskatīta par gana prestižu nodarbi, kas turklāt lielākoties ir arī labi apmaksāta, ne katrs vecāks ir gatavs sniegt atbalstu savam bērnam, kurš paziņojis – gribu būt basketbolists, futbolists, tenisists u. tml. Pat tie vecāki, kuri paši ir aktīvi kāda sporta veida atbalstītāji un ikdienā gana sportiski, mēdz iebilst bērna nākotnes redzējumam. Galvenokārt tāpēc, ka lielais sports saistās ar lielām traumām. Un tomēr Kārlis Birmanis iesaka nebūt kategoriskiem: "Ja runājam par profesionālo sportu, katrā vecumposmā – bērnam, pusaudzim, arī pieaugušajam – sportistam svarīgākais ir atbalsts. Īpaši no tuviem cilvēkiem, kuriem viņš uzticas. Jo pilnvērtīgāku atbalstu saņems sportists, jo spēcīgāks būs viņa gars, ticība saviem spēkiem, un tas būs cieši saistīts ar viņa panākumiem."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
