No divām diendusām uz vienu. Kas vecākiem jāzina par svarīgo pāreju

Bērni var pāriet uz vienu diendusu vecumā no 13 līdz pat 24 mēnešu vecumam. Ļoti plaša amplitūda, vai ne? Pēc pieredzes varu teikt, ka biežākais vecums ir no 15 līdz 18 mēnešiem. Reti kurš bērns, kas ir gandrīz divgadnieks, vēl guļ divas diendusas.

Bieži vecāki pieļauj kļūdu un mākslīgi veicina bērnam dienas ritmu ar vienu diendusu jau ap 12 mēnešu vecumu. Svarīgi ņemt vērā, ka šajā vecumā ir vērojams miega regress saistībā ar strauju attīstību, kā rezultātā bērnam ir grūtības iemigt, visbiežāk uz pusdienlaika miegu. Vecāki to uztver kā pāreju uz vienu diendusu un pie tā arī paliek, kaut cīņa pret pusdienlaika miegu bija miega regresa rezultātā. Atceramies, ka vienmēr varam piedāvāt agrāku naktsmieru, ja izkritis pusdienlaiks. Šādā situācijā svarīgi tomēr pieturēties pie divām diendusām pa dienu, jo ar laiku dienas ritms nostabilizētos atpakaļ.

Bērniņš pats parādīs, kad tam ir gatavs. Tas izpaužas ar regulāru atteikšanos no vienas diendusas. Tālāk aprakstīšu divus iespējamos variantus:

Atsakās no rīta diendusas

Diena sākas kā parasti, pēc noteikta nomoda laika bērns izrāda miega pazīmes, sākat gatavoties jau pirmajai diendusai. Viss kā ierasts, bērns sagatavots iešanai gulēt, paši izejat no istabas, uzslēdzat savu mīļāko raidījumu un gatavojaties atpūtai vai arī laižaties jau paši miegā arī izbaudīt diendusu, bet pēkšņi dzirdat, ka bērns ir piecēlies kājās, runājās, sauc jūs un neguļ. Dodaties apraudzīt bērnu, sakāt, ka jāiet pagulēt, vēlreiz noguldāt, apsedzat, padziedat, pasēžat blakus, bērns it kā mierīgs… Šķiet, ka tūlīt iemigs, ejat ārā no istabas, taču pēc laika atkal jau bērns ir piecēlies un lēkā pa gultu. Šis izpaužas dažādi, lielākoties bērni sāk lēkāt pa gultu, mest ārā segu, spilvenu, knupi, mantas, ir bērni, kas izģērbjas. Jāņem vērā, ka bērns neraud. Ja raud, tad miegs nāk, bet kaut kas neļauj atslābt un iemigt. Tam vajadzētu izskatīties kā "otrajai elpai", kā enerģijas pieplūdumam. Katrā ziņā pēkšņi nekas neliecina, ka bērnam nāktu miegs, kaut pirms laika bija miegains. Pāris reizes cenšaties guldīt, midzināt, bet beigās saprotat, ka te nevienam miegs nenāk. Tad ceļam bērnu ārā no gultas, turpinām dienas gaitas. Kad tuvojas pusdienlaika miegs, sagatavojamies diendusai, un bērns pilnīgi mierīgi iemieg.

Nākamajā dienā darām visu to pašu – piedāvājam pirmo diendusu, kā ierasts. Svarīgi ņemt vērā, ka viena diena neliecina par to, ka bērns ir gatavs atteikties no diendusas pavisam! Iespējams, bērns iemigs uz pirmo diendusu vispār bez problēmām un nogulēs arī otro diendusu it kā nekas nebūtu bijis. Ja atkal neiemieg, lai nedaudz padzīvojas pa gultu, jo arī šajā laikā bērna ķermenis atpūšas. Pēc laika piedāvā jau otro diendusu.

Scenārijs līdzīgs, kā tas bija iepriekš, tikai šoreiz tas atgadās ar otro diendusu. Pirmo diendusu pagulēja bez problēmām, bet uz otro diendusu sākās iepriekš aprakstītā situācija, kad bērns izrāda, ka negrib gulēt. Doma tā pati – lai pagulšņā nedaudz, atpūšas, taču te ir svarīgi ņemt vērā – ja ir izkritusi otrā diendusa, rēķinies ar agrāku naktsmieru. Nevelkam vakaru garumā, neveidojam mākslīgi garas nomoda stundas. Šeit gan pastāv risks – ja bērns nav gulējis pusdienlaika miegu, viņš pēcpusdienā var kļūt miegains un iemigt, piemēram, uz dīvāna uz mazo snaudu. Taču jebkurā gadījumā piedāvā laicīgu naktsmieru.

Abos variantos, vienalga no kuras diendusas atsakās, ir svarīgi, lai tas notiek vairākas dienas pēc kārtas. Piemēram, ja bērns četras piecas dienas pēc kārtas neiemieg uz rīta diendusu un mierīgi iztur līdz pusdienlaika miegam, viņš ir gatavs pāriet uz vienu diendusu un vari vairs rīta miegu nepiedāvāt. Kamēr situācija ir tāda, ka vienu dienu paguļ vienu diendusu, otru dienu abas, mēs nevaram vienkārši atņemt vienu diendusu. Bērnam pašam dabīgi jāpāriet uz vienu, kad būs tam gatavs.

Ja atsakās no pusdienlaika miega, pārsvarā arī rīta diendusa tiek ietekmēta, respektīvi, bērns uz to iemieg jau vēlāk. Tādā veidā lēnām rīta diendusu sākam "bīdīt" uz vēlāku, kamēr tā jau ir ierastajā pusdienlaika diendusas laikā. Diendusas "bīdīšana" var būt pakāpeniska, piemēram, pa 15-30 minūtēm katru dienu tuvojamies pusdienlaikam, var būt arī diezgan strauja – dažu dienu laikā jau esat tikuši uz vienu diendusu. Šeit katram vecākam jāizvērtē bērna spējas, cik ātri pielāgojas pārmaiņām. Šis noteikti prasa arī papildu plānošanu, piemēram, ar pusdienu gatavošanu, jo izsalkušu bērnu būs grūtāk nolikt gulēt, tāpēc palīdzētu ieradums, ka pirms pusdienlaika diendusas ir pusdienas.

Diemžēl, nē. Protams, visi gribētu, lai vienkārši pazūd rīta diendusa un bērnam paliek tikai pusdienlaika miegs, taču viss nav tik vienkārši.

Vienīgais veids, kā vecāki to var ietekmēt, ir gadījumi, kad bērns ir kārtīgs rīta gulētājs. Piemēram, pirmo diendusu guļ no divām līdz divām ar pusi stundām un uz otro diendusu grib gulēt tikai vēlā pēcpusdienā, tādā veidā naktsmieram sākoties ļoti vēlu, kas var pasliktināt nakts miegu. Šādos gadījumos ieteiktu saīsināt pirmās diendusas garumu, piemēram, par 30 minūtēm, un tad skatīties, vai bērns grib jau laicīgāk gulēt uz otro diendusu. Ja joprojām nav izmaiņu, saīsinām vēl vairāk pirmo diendusu, tādā veidā veicināsi, ka pirmā diendusa būs tā, kas pazudīs, paliekot tikai pusdienlaika miegam.

Šis process katrai ģimenei aizņem savu laiku. Tas var notikt nedēļas laikā – bērns vienā dienā neiemieg uz pirmo miegu, mierīgi sagaida pusdienlaiku un tā arī vairākas dienas pēc kārtas pirmās diendusas laikā vienkārši padzīvojas pa gultu. Tas var aizņemt arī nedēļas – vienu dienu grib divas diendusas, tad divas dienas izlaiž vienu no miegiem, tad atkal grib divas diendusas, un tā visu laiku.

Var gadīties situācija "divi par daudz, viens par maz". Tā parasti notiek ģimenēs, kas ilgstoši nevar pāriet uz vienu diendusu pavisam, jo jūt, ka bērns līdz galam īsti nav gatavs. Tad rodas situācija, ka no rīta bērnam prasās maziņš "power nap" jeb spēka snaudiņa, tikai tādā gadījumā var mierīgi izturēt līdz pusdienlaika miegam. Citādāk vienīgā diendusa ir "kaut kur pa vidu", katru dienu savā laikā, un tad nav saprašanas, cikos jāorganizē naktsmiers. Bieži mammas izvēlās iziet pastaigā, tad bērniņš nedaudz paguļ ratos, vai arī izbrauc ar auto – doma tā pati. Vēl var gadīties, ka bērns nedaudz pasnauž pie krūts vai klēpī rīta pusē. Tās var būt nieka 20-30 minūtes, bet tieši tik maz bērnam bija nepieciešams, lai mierīgi sagaidītu pusdienlaika miedziņu. Ar laiku šis mazais miedziņš pazūd pavisam.

Neatkarīgi no tā, kura diendusa pazūd, ieteiktu organizēt agrāku naktsmieru. Nieka 30 minūšu agrāks naktsmiers palīdzēs šim procesam noritēt vieglāk, kā arī izvairīsieties no pārguruma, kas var rasties, "izkrītot" vienai diendusai. Protams, ja izkrīt otrā diendusa, naktsmieru var un pat vajadzētu organizēt vismaz stundu agrāk nekā ierasts.

Ieteiktu atļaut procesam noritēt dabīgi, ja arī tas ievelkas. Respektīvi, neatņemt bērnam kādu no diendusām, ja jūti, ka ik pa laikam tomēr vēl gribas divas diendusas. Tas var radīt pārgurumu bērna ķermenim, līdz ar to sagādātu grūtības uz iemigšanu vakarā vai veicinātu naktī biežāku mošanos.

Kad bērns pavisam pāriet uz vienu diendusu, jārēķinās, ka sākumā šī vienīgā diendusa var būt īsa. Iespējams, tā būs tikai pusotru stundu gara, taču ar laiku, kad ritms nostabilizēsies, tā pagarināsies līdz divām vai pat trim stundām. Kamēr diendusa ir salīdzinoši īsa, atceramies, ka vienmēr varam to kompensēt ar agrāku naktsmieru.

Jāņem vērā, ka ar vienu diendusu parasti bērns sāk gulēt ilgāk no rīta. Piemēram, ja agrāk bija radis celties ap pulksten 7, tad ar viena diendusu rīts jau varētu sākties ap pulksten 8.

Aptuvenais nomoda laiks no rīta līdz diendusai ir no četrām ar pusi līdz sešām stundām – atkarībā no vecuma.

Dace Cinava ir sertificēta zīdaiņu un bērnu miega konsultante, kā arī "Naktsmieram" dibinātāja. Guvusi miega konsultanta sertifikātu "Family Sleep Institute", Dace piedāvā konsultācijas un lekcijas par bērnu miegu, palīdz ģimenēm atrisināt ar miegu radušās problēmas, kā arī izglīto vecākus par veselīgiem miega paradumiem. Vairāk lasiet "www.naktsmieram.lv".