Ja jums ir paranoja, tas vēl nenozīmē, ka jūs nenovēro. Šis teiciens pilnā mērā attiecināms uz ceptiem ēdieniem. Lai gan, pretēji stereotipiem, tie nekairina kuņģa sieniņas, neizraisa gastrītu un nesatur kancerogēnus paaugstinātā apjomā, tos ne velti neuzskata par veselīgāko izvēli ikdienas uzturam. Noskaidrosim, kādu risku tie patiesībā rada un kā šo risku var samazināt.
Kad cepam gaļu, mēs veicam ķīmisko procesu – Maijāra reakciju. Augstas temperatūras ietekmē gaļas iekšpusē esošais cukurs "karamelizē" olbaltumvielas un taukus, mainot to īpašības. Pateicoties tam, steika gabals iegūst saldenu garšu, patīkamu aromātu un pārklājas ar kārdinošu garoziņu.
Apmēram tas pats notiek mūsu organismā glikozes ietekmē, kura cirkulē asinīs. "Kad jūs ēdat produktu, kas satur cukuru, glikozes molekulas sāk pārvietoties pa asinsvadiem un sistēmām, cenšoties atrast olbaltumvielas, ar kurām var savienoties. Un, kad tas notiek, olbaltumvielas glikozes ietekmē maina savas īpašības – pārvēršas par tā sauktajiem glikācijas galaproduktiem," grāmatā "Supermens" skaidro slavenais amerikāņu biohakeris Deivids Asprijs.
Glikācijas ietekme visvairāk ir pamanāma mūsu ārējā izskatā. Glikācijas galaprodukti bojā kolagēnu un elastīnu – proteīna šķiedras, kas kalpo kā ādas karkass un nodrošina tās elastību. Šī iemesla dēļ āda sāk nokarāties un kļūst plānāka – parādās grumbas un ļenganums.
Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.
Lūdzu, uzgaidi!
Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...
Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv
